Ģenealoģija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ģenealoģija (gr. γενεα, genes - "ģimene" + "λόγος", logos, "vārds", "zināšanas") - vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pēta radurakstus, dzimtu, ģimeņu un atsevišķu personu izcelšanos, radniecības saites, palīdz noskaidrot biogrāfisku informāciju, palīdz noskaidrot īpašuma, sociālās un politiskās attiecības. Ir cieši saistīta ar heraldiku, diplomātiku, un citām vēstures palīgdisciplīnām.

Valdnieku, ievērojamu personu un mītisko varoņu radu rakstus veidoja jau senie ēģiptieši, ebreji, grieķi un romieši, taču tiem bija drīzāk reliģiska jēga. Kā klasisks senās ģenealoģijas piemērs var kalpot jūdu/kristiešu svētie raksti "Bībele", kur īpaša vērtība tiek pievērsta personāžu izcelsmei un radu rakstiem. Īpašu nozīmi ģenealoģija ieguva viduslaiku Eiropā un Japānā, kad visas sabiedriskās attiecības bija saistītas ar izcelsmi, radu rakstiem, klana piederību, mantošanas tiesībām utt. Sākotnēji ģenealoģija bija visai lietišķa nozare ar utilitāriem mērķiem - tika veidoti radu raksti kā ģenealoģiskie koki vai tabulas. Tā rezultātā uzkrājās visai ievērojams ģenealoģisko materiālu klāsts, kura izvērtēšanai gan nepieciešama visai kritiska attieksme (visai apšaubāmi avoti, bieži sastopamie ciltskoku falsifikācijas gadījumi). Teorētiska interese par ģenealoģiju un tās pārveidošanās par vēstures palīgdisciplīnu sākās aptuveni XVII-XVIII gs. - A.Dušēns (Duchene), P.Anselms (Anselme), Ozjē (Hozier) u.c. Francijā, Dž. Dagteils (Dugdale) Lielbritānijā, H.Riteršauzens (Ritterschausen), K.M.Špēners (Spener), J.V.Imhofs (Imhof), I.Gaterers (Gatterer) un I.Hibners (Hubner) Vācijā u.c. XVIII gs. beigās vairākās Eiropas valstīs ģenealoģiju apstiprina kā mācību priekšmetu mācību iestādēs. Tiek izdoti aristokrātu dzimtu ciltskoku krājumi un ģenealoģijas rokasgrāmatas (viena no visaptverošākajām kopš 1763.g. ir t.s. "Gotu alamanahs" - "Gothaischer kalender'" - "Alamanach de Gotha", kas iznāca līdz 1943. gadam piecos laidienos; tā turpinājums Vācijā no 1951. gada - "Genealogisches Handbuch des Adels'"). Vēlāk, XIX gs., parādijās arī turīgo tirgotāju un rūpnieku ciltskoki (piemēram, Vācijā - "Genealogisches Handbuch burgerlicher Familien", 1889.-1911.).

Kurzemes un Vidzemes muižniecības ģenealoģija un heraldika ir sākta apzināt jau kopš XVII gadsimta. Vispirms izpētes darbu veica paši dzimtas locekļi, jo uzņemšana bruņniecības matrikulās jeb priviliģētajās korporācijās bija panākama tikai pēc bruņnieciskās izcelsmes apliecinošo dokumentu uzrādīšanas. XIX gadsimtâ tika veidotas vēstures izpētes biedrības. 1833. gadā nodibināja Rīgas vēstures un senatnes pētnieku biedrību. Tās locekļi līdzās citiem uzdevumiem apzināja un publicēja Vidzemes muižu senatnes arhīvus un nodarbojās ar vēsturisko personu ģenealoģijas, heraldikas un sfragistikas materiāla izpēti. Pēc līdzīgiem principiem Jelgavā jau 1817. gadā tika nodibināta Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un vēlāk izveidots Provinces muzejs. Biedrībā aktīvi darbojās ģenealoģijas, heraldikas un sfragistikas sekcija, kura kopš 1893. gada publicēja apjomīgas gadagrāmatas (Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik) par nodaļas darbu un izpētes tēmām. Pēc Pirmā pasaules kara Kurzemes ģenealoģijas un heraldikas biedrības darbs Latvijā jaunās valsts nacionālpolitikas dēļ apsīka, turpinoties ārzemēs. Gerlicā no 1929. gada līdz 1944. gadam nāca klajā Baltijas muižniecību ģenealoģjas rokasgrāmatas, veikti pētījumi.

Literatūra par šo tēmu

  • Andrejs Plakans, Čārlzs Vezerels (Charles Wetherell). Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte: Krievijas impērijas Baltijas guberņas 19. gadsimtā. // Latvijas arhīvi. 2000. 3. 28.-53. lpp.

  • Eduard Heydenreich. Handbuch der praktischen Genealogie. 2 Bände. 2. Auflage. Degener, Leipzig 1913
  • Helmut Ivo. Familienforschung leicht gemacht (Anleitungen, Methoden, Tipps). ISBN 3-492-24606-0
  • Astrid Küntzel, Yvonne Leiverkus. Genealogie für die Ewigkeit? Familienforschung, Geschichtswissenschaft und Archive gemeinsam im digitalen Zeitalter, in: Archivar, Jg. 61 (2008), S. 48f., ISSN 0003-9500
  • Eckart Henning, Wolfgang Ribbe. Handbuch der Genealogie. Neustadt/Aisch, 1972
  • Verein für Computergenealogie (Hrsg.): Ahnenforschung - auf den Spuren der Vorfahren - Ein Ratgeber für Anfänger und Fortgeschrittene. ISBN 3-9808739-4-3
  • Wolfgang Ribbe, Eckart Henning. Taschenbuch für Familiengeschichtsforschung. 13. Auflage. Degener, Neustadt/Aisch 2006, ISBN 3-7686-1065-9
  • Joachim Wolters. Familien- und Stammbaumforschung leicht gemacht. ISBN 3-442-13677-6

Resursi internetā par šo tēmu

Ciltskoku veidošanas programmas digitālajā vidē

Ģenealoģijai veltīti portāli