Acteki

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Acteki – tauta mūsdienu Meksikas centrālajā un dienvidu daļā (1977. gadā 1 300 000), runā nauatlā (tanoanas saimes valoda). Ienākuši XII gs. no ziemeļiem, 1325. gadā nodibināja apmetni Tenočtitlanu, kas izauga par galvaspilsētu. Sākotnēji klasiska vadonības sabiedrība. Katrs no 20 klaniem vēlēja savu pašpārvaldi un vienu pārstāvi sūtīja uz cilts padomi. Cilts padome ievēlēja 6 augstākās cilts amatpersonas (karavadoni un administratīvo vadītāju), kuru amati visai ātri kļuva mantojami. 1427. gadā izveidoja 3 cilšu konfederāciju, kas pakļāva savai varai plašus apgabalus. XV gs. acteki izveidoja centralizētu valsti, t.s. Acteku impēriju, ar augsti attīstītu civilizāciju, sarežģītu sociāļo hierarhiju, reliģisko kultu, vienotu likumdošanu, kalendāru, nodokļu sistēmu, lietvedību, rakstu valodu (senākie rakstu pieminekļi no XI gs., XVI-XVIII gs. pārgāja uz latīņu alfabētu). Attīstīta zinātne (medicīna, matemātika, astronomija) un māksla (arhitektūra, tēlniecība, lietišķā māksla. Ekonomikas pamats bija zemkopība, zeme klana īpašumā. Selekcionēja un audzēja kukurūzu, tomātus, pupas, piparus, ķirbjus, kakao. Visai agresīvā ārpolitika noveda pie tā, ka praktiski nebija sabiedroto, kas ievērojami atviegloja Spānijas konkistadoru iebrukumu. 1521. gadā acteku valsts beidza pastāvēt un kļuva par Spānijas karalistes koloniju.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 35.-36. lpp.

  • Davies N. The Aztecs. - NY, 1973

  • Вайян Д. История ацтеков. - Москва, 1949