Alkajs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Alkajs no Mitilēnām (Ἀλκαῖος - Alkaios, an. Alcaeus of Mytilene, vc. Alkaios von Lesbos, kr. Алкей; ~620-~580. g. p.m.ē.) – sengrieķu dzejnieks.

Dzimis Mitilēnās (Μυτιλήνη), Lesbas salā. Artistokrāts. Piedalījies karā ar Atēnām, t.sk. sakāvē kaujā pie Sigejas, pēc kuras atēnieši Alkaja vairogu kā īpaši vērtīgu trofeju pakāra pie sienas Atēnas templī. Nonācis konfliktā ar Mitilēnu tirānu Mirsilu, Alkajs bija spiests pamest dzimteni, un atgriezās tikai pēc Mirsila nāves 590. gadā p.m.ē.. Savā dzejā pamatā pievērsies kara motīviem, sacerējis arī himnas dieviem, mīlas dzeju un dzīru dziesmas. Izveidojis īpašu pantu formu, t.s. Alkaja strofu. Darbi saglabājušies tikai fragmentāri.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 160. lpp.