Barklajs de Tolli Mihaels Andreass

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Barclay de Tolly Michael Andreas.jpeg
Furst BarclayDeTolly Wappen.png

firsts Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (Barclay de Tolly, Michael Andreas, kr. Михаил Богданович Барклай де Толли; 1761.-1818.) - Krievijas impērijas karavadonis, kara ministrs (1810.-1812.), ģenerālfeldmaršals (no 1814.), vadījis impērijas armiju karā ar Napoleonu I (līdz to nomainīja Mihails Kutuzovs), komandējis apvienotos Prūsijas-Krievijas spēkus 1813.-1814. gados (feldmaršala Švarcenberga Bohēmijas armijas sastāvā).

Dzimis 1761. gada 24. decembrī savas dzimtas muižā Liellugažos (Luhde-Großhoff)[1], Valkas apriņķī, Vidzemes guberņā, Veinhalda Gotharda (Weinhold Gotthard, 1734.-1781.) un Margarētas Elizabetes, dzim. fon Smitenas (Margaretha Elisabeth von Smitten, 1733.-1771.) Barklaju de Tolli ģimenē. 1760. gadā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Pamušu muižā (liet. Pamūšis) Dienvidzemgalē, mūsdienu Lietuvas teritorijā. Agri kļuva bārenis un pārcēlās uz dzīvi Sanktpēterburgā pie mātesmāsas. Armijas dienestā iestājās jau pusaudža gados: 1776. gadā Pleskavas dragūnu pulkā. 1778. gadā paaugstināts par kornetu, 1786. gadā - par poručiku, pārcelts uz Finlandes jēgeru korpusu. 1787. gadā paaugstināts par leitnantu, 1788. gadā iecelts par ģenerāladjutantu un paaugstināts par kapteini. Piedalījās 1787.-1791. gadu krievu-turku karā. 1790. gadā pārcelts uz Somijas armiju, kuras sastāvā piedalījās 1788.-1790. gadu kampaņā pret Zviedrijas karalisti. Pēc kampaņas beigām pārcelts uz Sankt-Pēterburgas grenadieru pulku. 1794. piedalījās kampaņā pret poļu dumpiniekiem, apbalvots ar IV pakāpes Sv. Jura krustu. Paaugstināts pakāpē par apakšpulkvedi un pārcelts uz Estlandes jēgeru pulku par bataljona komandieri (1798. gadā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par šī pulka komandieri). 1799. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. 1806.-1807. gados piedalījās karā pret Napoleonu I kā divīzijas komandieris, Preisišeilavas kaujā (vāc. Schlacht bei Preußisch Eylau) smagi ievainots. Paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1808. gadā piedalījās Somijas kampaņā. 1809. gadā paaugstināts par infantērijas ģenerāli (apejot virkni ģenerālleitnantu ar ilgāku stāžu, kas izsauca krievu virsnieku vidū lielu neapmierinātību ar "iznireli no Baltijas"). No 1809. līdz 1810. gadam Somijas lielkņazistes ģenerālgubernators. No 1810. gada 20. janvāra līdz 1812. gada septembrim impērijas kara ministrs. Iedibināja armijas militārā izlūkdienesta darbību starptautiskā līmenī - 1810. gada novembrī pēc Mihaela de Tolli rīkojuma tika organizēts militāri diplomātiskais dienests (ārējā izlūkošana) militāro aģentu veidā, kuri sāka darbu Krievijas impērijas sūtniecībās un misijās Rietumeiropā, Balkānos, Tuvējos un Vidējos Austrumos. 1812. martā Mihaels kļuva Krievijas I Rietumu armijas komandieri, pēc sakāves pie Smoļenskas uzņēmās arī arī Bagrationa II Rietumu armijas komandēšanu (līdz 29.08.1812.). Kaujā pie Borodinas komandēja Krievijas armijas centra un labā spārna karaspēku. Feldmaršala Kutuzova intrigu rezultātā atstādināts no armijas un devās uz Vidzemi (galmā dēvēts par "nodevēju"). Pēc Kutuzova neveiksmēm Mihaelu atsauca atpakaļ dienestā 1813. gada 4. februārī uzdeva III Rietumu armijas komandēšanu, vēlāk V Krievijas-Prūsijas armijas komandēšanu. Decembrī viņu iecēla par grāfu. 1814. gadā Mihaela vadītā armija ieņēma Parīzi un viņam piešķīra ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpi. 1815. gadā iecelts firsta (kņaza) statusā. 1815.-1818. gados komandēja Krievijas impērijas I Rietumu armiju Polijā. Miris 1818. gada 13.(25.) maijā Šileičenē pie Insterburgas, Prūsijā, pa ceļam uz ārstniecības kurortu. 30. maijā viņa ķermenis tika atvests uz dzimto Rīgu, kur Sv. Jēkaba katedrālē notika bēru ceremonija. Mirstīgās atliekas balzamēja un 1832. gadā apbedīja dzimtas kapličā Jegevestes muižā (mūsdienu Igaunija).

Apbalvojumi:

  • Sv. Andreja Pirmsauktā ordenis (07.09.1813.)
  • pilns Sv. Jura ordeņa kavalieris:
    • I šķiras ordenis (19.08.1813, Nr 11) par kauju pret frančiem pie Kulmas 18.08.1813.
    • II šķiras ordenis (21.10.1812, Nr 44) par kauju pret frančiem kaujā pie Borodinas 26.08.1812.
    • III šķiras ordenis (08.01.1807, Nr 139) par īpašu drosmi avangarda kaujā pret frančiem pie Pultuskas
    • IV šķiras ordenis (16.09.1794, Nr 547) par drosmi cīņā pret poļu dumpiniekiem Viļņas nocietinājumu ieņemšanā
  • Zelta zobens ar briljantiem un lauriem, uzrakstu "par 1814. gada 20. janvāri"
  • I šķiras Sv. Vladimira ordenis (15.09.1811.), II pakāpe (07.03.1807.), IV pkāpe (07.12.1788.)
  • Sv. Aleksandra Ņevska ordenis (09.09.1809), Sv. Aleksandra Ņevska ordenis ar briljantiem (09.05.1813.)
  • I šķiras Sv. Annas ordenis (07.03.1807
  • Zelta krusts par Očakovas ieņemšanu (Золотой крест за взятие Очакова) 07.12.1788.
  • Zelta krusts Par Prūsijas Eislavas kauju (Золотой крест за Прейсиш-Эйслау) 1807.
  • Prūsijas Sarkanā ērgļa ordenis (Roter Adlerorden, 1807.)
  • Prūsijas Melnā ērgļa ordenis (Schwarzer Adlerorden, 1813.)
  • Austrijas Marijas Terēzes ordenis, komandora pakāpe (Österreichischer Militär-Maria-Theresien-Orden, 1813.)
  • I šķiras Zviedrijas Zobena Kara ordenis (Svärdsorden, 1814.)
  • Francijas Sv. Luija ordenis, 1816.
  • I šķiras Francijas Goda leģiona ordenis (Légion d'honneur, 1815.)
  • I šķiras Anglijas Pirts ordenis (The Most Honourable Order of the Bath, 1815.)
  • Anglijas zobens ar briljantiem, 1816.
  • I šķiras Nīderlandes Vilhelma Kara ordenis, 1815.
  • I šķiras Saksijas Sv. Heinriha Kara ordenis, (Militär-St. Heinrichs-Orden, 1815.)

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Pats viņš gan rakstījis, ka dzimis Rīgā.

Literatūra par šo tēmu

  • Friedrich Wilhelm von Weymarn. Barclay de Tolly und der vaterländische Krieg 1812. - Franz Kluge Verlag: Reval, 1914
  • Michael and Diana Josselson. The Commander - A Life Of Barclay de Tolly. - Oxford University Press: Oxford, 1980, ISBN 0-19-215854-6
  • Mikaberidze Alexander. The Russian Officer Corps in the Revolutionary and Napoleonic Wars, 1792-1815. - Savas Beatie: New York, 2005, ISBN 1-932714-02-2

  • Helme Rein. Kindralfeldmarssal Barclay de Tolly. -Tallinn, 2006, ISBN 9985-70-202-6

Resursi internetā par šo tēmu