Bruņotais vilciens Nr1

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

I Latvijas bruņotais vilciens - vieglais bruņuvilciens Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizionā 1920.-1940. gados. Bruņuvilciena sastāvu uzbūvēja laikā no 1919. gada 3. janvāra 21. maijam un nodeva ekspluatācijā 22. maijā LSPR armijas vajadzībām Rīgā, Šķirotavas dzelzceļa darbnīcās. 1919. gada 22. jūlijā nonāca Latvijas armijas sastāvā.

1919. gadā:

  • 1 daļēji segta lokomotīve (no 1920. gada marta vēl 1);
  • 4 divasu bruņu vagoni (artilērijas vagoni apšūti dzelzs platēm, ložmetēju vagonu sienas būvētas no plankām ar smiltīm pildītu starpsienu, jumti segti ar dzelzs platēm);
  • 9 divasu preču vagoni;
  • 2 divasu pasažieru vagoni;
  • virtuves vagons;
  • 2 četrasu platformas.

Sākotnējais bruņojums:

  • 1 haubice (77 mm) un 1 ātršāvējs lielgabals (37 mm);
  • 1 jūras lielgabals (88 mm);
  • 10 ložmetēji (no 03.1920. papildus vēl 6),
  • no 1920. gada marta - papildus vēl 2 zenītlielgabali grozāmos torņos (76,2 mm kalibrs);
  • sakaru sistēma.

Bruņuvilciens piedalījās karadarbībā pret Latvijas zemessardzi (t.s. landesvērs) uz dzelzceļa līnijās Jelgava-Rīga. 22. maijā Rīgā Šķirotavā vilcienu sagūstīja Dzelzsdivīzijas Pētersdorfa nodaļa. Pēc tam bruņuvilciens (kom. vltn. Millers) ņēma dalību Cēsu kaujās, palīdzot 2. (fon Jenas) pulkam, 23. jūnijā atkāpās uz Rīgu ar uzdevumu segt atkāpjošos Dzelzsdivīzijas daļu aizmuguri. Bruņotais vilciens uzspridzināja Amatas un vairākus mazākus tiltus, kā arī Juglas dzelzceļa tiltu, apturot Igaunijas bruņoto vilcienu virzīšanos. Priedainē bija spiests apstāties, jo Lielupes tilts bija saspridzināts. Tur jūnija otrajā pusē nodots Virgoliča korpusam. Pulkvedis Virgoličs daļēji nomainīja komandu un par vilciena komandieri iecēla štābskapitanu Jāni Lavenieku. Lavenieks slepus sazinājās ar Latvijas armijas 1. bruņotais diviziona komandieri Otto Grosbartu (Grosbarth), par iespēju dezertēt un pāriet Latvijas Pagaidu valdības dienestā. 11. jūlijā Priedainē ieradās Grosbarts ar Sabiedroto militāras misijas priekšnieka vietnieka majora Kīnana rīkojumu bruņoto vilcienu nodot Latvijas armijai cīņai ar lieliniekiem. Vilciena komandieris daļu komandas laikus bija nosūtījis uz Jelgavu apgādes jautājumu kārtošanai, daļai piešķīra atvaļinājumu uz Rīgas jūrmalu, bet atlikusī komanda bez pretošanās pakļāvās Kīnana rīkojumam. Bruņuvilciens pilnā kaujas gatavībā nonāca Latvijas armijas dienestā.[1] 1919. gada 22. jūlijā bruņuvilciens tika pārdēvēts par Bruņoto vilcienu Nr1., bet 1. augustā par komandieri iecelts J.Lavenieks (pēc viņa - vecākais leitnants Gailītis). Bruņotais vilciens ieradās Krustpilī un stājās Valmieras kājnieku pulka komandiera rīcībā, uzreiz iesaistoties kaujās pret lieliniekiem Līvānu un Jaunmuižas rajonā.

Bruņotais vilciens Nr1 1919. gada augustā Latgales frontē piedalījās kaujās ar LSPR armija pie Trepes dzelzceļa stacijas u.c. Augusta beigās pārdislocēts uz Olaines-Baložu dzelzceļa staciju apkaimi. 8. oktobrī cieta bermontiešu aviācijas uzlidojumā, kad tika ievainoti vairāki apkalpes locekļi, t.sk. komandieris Lavenieks.[2] Naktī uz 9. oktobri bruņotais vilciens Nr1 palīdzēja kājnieku daļām padzīt bermontiešus no Torņakalna dienviddaļas, pēc tam piedalījās Tīriņu un Katrīnas muižas ieņemšanā. 16. oktobrī vilciens no Ikšķiles ipārvietojās uz Skrīveriem. 19. oktobrī ņēma dalību Jaunjelgavas kaujā, kur grūtības sagādāja tas, ka 77 mm lielgabalu nevarēja pagriezt šķērsam, kas bija vajadzīgs Jaunjelgavas rajona apšaudei. Šim nolūkam lielgabalu vajadzēja izcelt no vagona un nostādīt pozīcija ārpus bruņota vilciena, lai ar uguni atbalstītu Jaunjelgavas tilta pozīcijas, savukārt 37 mm lielgabala (piecstobru) apšaudes leņķis bija 360°, taču tas derēja tikai tuvcīņai un Jaunjelgavu tā uguns nesniedza. 15. novembrī I bruņotais vilciens ieradās Rīga virspavēlnieka rīcība, kur saņēma pavēli pārlikt bruņoto vilcienu uz N platuma asīm. Novembra beigās vilciens iesaistījās bermontiešu atkāpjošo daļu vajāšanā - padzina tos no Reņģes dzelzceļa stacijas un Laižuvas miesta Lietuvā. Decembrī pārdislocēts uz Latgales fronti. Kad 1920. gada 9. janvārī sākās kaujas par Ziemeļlatgali, 29. janvārī bruņotais vilciens Nr1 ieradās Ludzā, kur laboja saspridzinātos sliežu ceļus, bet pēc tam atbalstīja landesvēra daļas kaujās pie Grešnaja gora sādžas. 1920. gada 1. aprīlī tika iekļauts Bruņoto vilcienu diviziona sastāvā. Pēc 11.08.1920. pamiera noslēgšanas ar Padomju Krieviju, pārvadāja no Zilupes uz Rēzekni ķīlniekus, pēc tam arī bēgļus, kas atgriezās no Iekškrievijas. 1920. gada augusta beigās bruņotais vilciens Nr1 tika pārdislocēts uz Rīgu (komandieris virsleitnants Gailītis). Pēc Latvijas okupācijas iekļauts Sarkanās armijas LPSR Teritoriālā korpusa sastāvā.

1941. gada 25. maijā bruņuvilciens Nr 1. (pārdēvēts par № 302) mācību laikā avarēja, noskrienot no sliedēm. 18.-20. jūnijā vilciena sastāvu izdevās pacelt un aiztransportēt uz Ventspils depo remontam - 22. jūnija rītā kaujas kārtībā bija savestas 4 divasu platformas (divas ar 83 mm britu haubicēm un 4-5 Maxim ložmetējiem uz katras, viena ar 40 mm Boforce zenītlielgabali un 4 ložmetējiem, un viena ar Hotchkiss 37 mm piecstobru lielgabalu un 2 ložmetējiem), kā arī lokomotīve Ов NQ 478. 2. pasaules kara sākumā (operatīvi pakļauts NKVD 22. motorizētajai divīzijai) piedalījās kaujās Kurzemē, pēc tam augustā atkāpās uz Ļeņingradu, kur to papildināja ar bijušā Nr.2. trīsasu tendera lokomotīvi (бронепаровоз Од № 431) un 2 četrasu platformām (bruņojums: divi 102 mm jūras lielgabali, divi 76 mm zenītlielgabali, divi Lender lielgabali, divi 45 mm universālie ātršāvēji un viens 37 mm zenītložmetējs), izveidojot SA Baltijas flotes bruņuvilcienu Nr8. 1942. gada 7. jūlijā nosaukums papildināts ar "Par dzimteni" (бронепоезд № 8 "За Родину" Краснознаменного Балтийского флота). 06.10.1944. bruņuvilcienu izformēja.

  • I Brunju vilc.JPG

  • Nr1 Bermontiādes laikā Rīgā

  • Nr1 Bermontiādes laikā Rīgā

  • divasu bruņuplatformas ar 83 mm britu haubicēm

  • 37 mm Hotchkiss ātršāvēju lielgabals

  • 9.jpg

  • pēc avārijas

  • Bijušā bruņuvilciena Nr1 divasu bruņuvagoni Lebjažā, 1942. gads


Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Bruņoto vilcienu diviziona gadasvētkos. // Latvijas kareivis. Nr.126 (1550), 9.06.1925.
  2. ↑ Tā kā bruņotā vilciena vagonu jumti bija bez bruņām un lielgabali atradās uz vaļējām platformām, lidmašīnu ½ stundu ilgā uzlidojuma laikā krita kaprālis J. Dabars, bet ievainoja vilciena komandieri kapteini Jāni Lavenieku un kareivjus Strautiņu, Rikveili un Benjavu.

Literatūra par šo tēmu

  • Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 88.-89. lpp.
  • Eihenbaums V. Bruņotie vilcieni Latvijā. // Biznesa Partneri. Jūlijs, 1997.
  • Bruņoto vilcienu pulka 20 gadi.// Latvijas kareivis Nr. 127., 9.06.1939.
  • Коломиец М. Бронепоезда Красной Армии в Великой Отечественной войне 1941-1945 гг. Часть 1. // Фронтовая иллюстрация. № 7, 2007

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bruņotais_vilciens_Nr1&oldid=53280"