Daugavgrīvas pils

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Daugavgrīvas klostera pils 1600. gadā

Daugavgrīvas klostera pils - Vācu ordeņa cietoksnis (Dünamünde) aptuveni 10,5 km uz Z no Rīgas, toreizējās Daugavas grīvas (vecās Daugavas) labā krastā, kas celta uz 1205. gadā būvētā cisterciešu klostera pamata. 1305. gadā klostera abats Liberts par 4000 Ķelnes markām pārdeva pili Ordenim, kurš nojauktā klostera vietā uzcēla stipru pili un ierīkoja tur komtureju, kurā 1305.-1483. gados valdīja 22 komturi, bet 1532.-1560. gados ordeņa maršala pakļautībā 4 pils komturi.

1491. gadā nostiprināja pili, uzceļot 4 apaļus torņus ar 5 rondeļiem (bastionu pirmtips), ieslēdzot pili ar ūdens grāvi. 1550. gados rondeļi pārbūvēti par maziem itāļu tipa bastioniem. 1582. gadā Stefans Batorijs pavēlēja pārbūvēt un palielināt bastionus, padziļināt grāvjus u.tt. Cietokšņa komandanta pārziņā bija cietokšņa militārā un Daugavgrīvas iedzīvotāju administratīvā pārvalde, kā arī garāmbraucošo kuģu uzraudzība un kontrole. 1653. gadā pēc Zviedrijas Kara kolēģijas 2. VI pavēles te veica vēl vairākus remontus un uzlabojumus. Paralēli vecajai ietekai jūrā Vecāķu rajonā 1567. gadā Daugava izveidoja jaunu gultni, kas samērā strauji padziļinājās un kļuva par galveno upes ceļu - pamatvilcienos tā virziens sakrīt ar upes šodienas tecējumu. 1670. gadā, ievērojot maršala Vobana jauninājumus fortifikācijā, Dinamindi pārbūvēja. 1680. gadā nu veco Dinamindi (Alt-Dünamünde) kā cietoksni vairs neuztvēra, kaut nocietinājumiem pat bija zināma loma Ziemeļu kara sākumā[1], bet par "Dinamindi" turpmāk sāka dēvēt Noimindes skansti Daugavas kreisajā krastā.

XVIII gs. otrajā pusē bijušā cietokšņa teritoriju apstrādāja trīs Mangaļu muižas zemnieki[2], bet nedaudz vēlāk to izmantoja draudzes skola.[3]

Skat. arī: Daugavgrīvas cietoksnis

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Zviedru virsnieka Georga Leopolda Glazenapa (Georg Leopold Glasenapp) 4.07.1701. ziņojums Vidzemes gubernatoram Ērikam Dālbergam (Erick Dahlberg), ka viņam pavēlēts neļaut ienaidniekam ieņemt veco Daugavgrīvu. - LVVA, 7349. f., 1. apr., 316. l., 45. lp.
  2. Zemes bijušā cietokšņa teritorijā apstrādā trīs zemnieki: Melpautu vai Apšu Miķelis, Pusmuižnieku Jans, Nabekaktu Jānis. - Vaku grāmata Mīlgrāvja muižas zemniekiem, kas apstrādā vecā Daugavgrīvas cietokšņa zemes. 1760. g. LVVA, 738. f., 1. apr., 153. l., 148., 149. lp.
  3. Daugavgrīvas draudzes skolas skolotāja Karla Heinriha Splīta (Carl Heinrich Spliet)18.05.1827. iesniegums Rīgas baznīcu virsvaldei par vecā cietokšņa zemes piešķiršanu skolai, kurā vēstules autors apliecina, ka zemes, kur kādreiz atradies vecais cietoksnis, kopš 1739. g. izmantojusi draudzes skola. - LVVA, 238. f., 1. apr., 573. l., 8. lp.

Literatūra un avoti par šo tēmu

  • Ose I. Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2007., 152 lpp. ISBN 998499242X

Resursi internetā par šo tēmu