Dobrinas Zobenbrāļu ordenis

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dobrinas zobenbrāļu ordenis
Order of Dobrzyn Coat.png Order of Dobrzyn Coat 1.png
pastāv 1228.-1235.
devīze ...
sizerens
  • Mazovijas kņazs
  • Prūsijas bīskaps
hierarhija
  • mestrs
  • pārraugs jeb lielkomturs
  • mantzinis
  • kasieris
  • padomnieks
    • komturs
      • fogts
      • brālis bruņinieks
      • līdzbrālis
        • pusbrālis jeb seržants

Livonijas Kristus karaspēka brālība pret prūšiem, arī Dobrinas jeb Dobžinas zobenbrāļu ordenis (lat. Fratres Militie Christi de Livonia contra Prutenos, arī milites Prucie vai milites Christi) – XIII gs. Mazovijas kņazistē (Dobžina virs Vislas mūsdienu Polijā) izveidots mūku-bruņinieku ordenis senprūšu kristīšanai. Precīzs Ordeņa dibināšanas datums un pat gads nav zināms. Ir ziņas, ka šī bruņinieku brālība it kā pastāvējusi jau 1212. gadā, iespējams, kā grupa Livonijas Zobenbrāļu ordeņa brāļu, taču kā patstāvīgu ordeni to apstiprinājis pāvests Gregors IX 1228. gadā, kad Prūsijas bīskaps Kristians to ataicināja palīgā aizsargāt zemi no senprūšu sirotājiem. Par Ordeņa aizbildni kļuva Mazovijas kņazs Konrads. Mazovijā ieradās 15 brāļi bruņinieki kāda Bruno vadībā, kur 1228. gada 4. jūlijā jaundibinātā Ordeņa rīcībā kņazs nodeva Dobrinas pili (vāc. Dobrin, pol. Dobrzyń nad Wisłą) Vislas upes labajā krastā. Bez tam Ordenī iestājās vairāki Meklenburgas slāvu bruņinieki no Šverinas bīskapa svītas. Dobrinas zobenbrāļu ordenis saglabāja Kristus karotāju krāsas un simboliku - baltas mantijas un sarkans vertikāls zobens, līdzīgi kā Livonijas zobenbrāļu ordenī, no kuriem Ordenis bija pārņēmis statūtus, - tikai krusta vietā lika zvaigzni. Jau pirmajā kaujā ar senprūšiem brāļi cieta sakāvi un turpmākajā laikā nekādas svarīgas militāras nozīmes nebija. 1235. gadā Dobrinas zobenbrāļu ordenis tika likvidēts, tā īpašumus pārņēma Teitoņu ordenis, inkorporējot savās sastāvā arī lielāko daļu zobenbrāļu. Taču, kad Ordeņa īpašumi bija pilnībā pārņemti, 1237. gadā to lielākā daļa tika padzīta no Teitoņu ordeņa (Mazovijas kņaza mēģinājums atjaunot Ordeni, piešķirot tam pili Drogičinā, bija neveiksmīgs) un iestājās Joanītu ordenī, kura pils 1198. gadā bija uzcelta Vislas lejtecē. Lielākā daļa it kā kritusi kaujā pie Lignicas.

Ordeņa nosaukums citās valodās:

  • vāc. Brüder der Ritterschaft Christi von Dobrin, arī Orden von Dobrin
  • pol. Zakon Rycerzy Chrystusa z Dobrzynia, arī Zakon Dobrzyński vai Dobrzynscy bracia
  • angl. The Order of Dobrzyń
  • fr. L’Ordre de Dobrin, arī Frères de Dobrin
  • kr. Орден Братьев рыцарской службы Христу в Прусии, arī Добринский орден vai Добжинский орден

Literatūra

  • Zachorowski S. Studia do dziejow wieku 13. Washington pierwszej jego polowie. T. XXXV. Krakow, 1921. S. 72 - 201.
  • Biskup Marian, Labuda Gerard. Dzieje Zakonu Krzyzackiego w Prusach. - Gdansk, 1985. S. 91.
  • Ketrzynski W. О powolaniu krzyzakowprzez ksiecia Konrada. - Krakow, 1903. T. 45. S. 125 - 230.

  • Бокман Х. Немецкий орден. - Москва, 2004, стр. 72

Resursi internetā par šo tēmu