Efors

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Efors (sengr. ἔφορος, ephoros - "uzraugs") - augstākā amatpersona Senajā Spartā kopš VII gs.p.m.ē. Sākotnēji eforus iecēla arhēgēti, bet vēlāk ik gadu rudens saulgriežu laikā ievēlēja apella. Eforu kolēģija sastāvēja no 5 locekļiem, ievēlētiem uz vienu gadu no 30 gadu vecumu sasniegušajiem pilsoņiem. Eforu kolēģija sasauca apelu un gerūsiju, mobilizēja karaspēku, pārzināja valsts kasi un tiesvedību, kontrolēja arhēgētu (bija tiesības to saukt gerūsijas tiesas priekšā), amatpersonu un pilsoņu darbību. Atskaitījās par savu dabu tikai nākošajiem eforiem. Kā pašpārvaldes institūcija pastāvēja līdz II gs.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.

  • Karl-Wilhelm Welwei. Sparta. - Stuttgart, 2004, S. 436

Resursi internetā par šo tēmu