Falkata

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Falkats.jpg

Falkata (no lat. ensis falcatus = "sirpjveida zobens"; an. falcata, vc. Falcata, fr. falcata, kr. фальката) - 5.-1. gs. p.m.ē. Vidusjūras baseina piekrastes zemēs izplatīts ieliekts pusotrasmeņa (uzasināta asmens iekšējā šķautne un 2/5 no ārējās šķautnes pie smailes) zobens. Pusslēgts spals. Nēsāts pleca siksnā piekārtā gredzenā vai makstī.

Ieroča dizains evolucionējis no sengrieķu mahairas.