Impērija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Impērija (no lat. imperium - "augstākā vara"; angl. , fr. empire, vāc. Reich, kr. империя) - lielvalsts (neatkarīgi no tās politiskās iek'ārtas), kas kontrolē daudzas teritorijas un tautas, tās apvienojot zem vienas suverēnas varas.

Pirmie apzīmējumu "impērija" sāka lietot Senajā Romā I gs. p.m.ē. (lat. imperium Romanum). Vēlāk daudzas lielvalstis, lai uzsvērtu savu dominējošo statusu citu valstu vidū, pozicionēja sevi kā impērijas (ja tās bija monarhijas, tad to monarhi, attiecīgi, titulējās kā imperatori).

Jaunajos laikos sastopams tāds fenomens kā koloniālimpērija, kur metropole pati var būt vidusmēra valsts, un nekādi nedominēt savā reģionā, taču ar savu varu pār kolonijām un domīnijām veido impēriju (piemēram, Portugāle, Nīderlande u.c.).

Marksismā agresīvu ārpolitiku, nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības kreisi orientēto domātāju darbos pieņemts dēvēt par "imperiālismu".

Skat. arī: nomadu impērija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 32. lpp.

  • John Darwin. After Tamerlane: The Rise and Fall of Global Empires, 1400-2000. - Penguin Books, 2008, ISBN 0141010223
  • Hardt M., Negri T. Empire. - Harvard University Press, 2000, ISBN 0-674-00671-2
  • Hobsbawm E.J. The Age of Empire, 1875-1914. - Abacus Books, 1989, ISBN 0349105987
  • Empires: Perspectives from Archaeology and History. / Alcock, Susan E.; Terence N., D'Altroy; Terence N., Morrison et al., eds. - Cambridge University Press: Cambridge, 2001, p. 546. ISBN 978-0-521-77020-0

  • Пиков Г.Г. Исторические термины и историческая действительность (Империя как феномен европейской истории). // Гуманитарное образование в Сибири. - НГУ: Новосибирск, 2000. С. 103-121.

Resursi internetā par šo tēmu