Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Friedrich von Kettler, Herzog von Kurland und Semigallia
Friedrich Kettler.jpg
Valda Kurzemes un Zemgales līdzvaldnieks:
  • 17.05.1587.-1596.

Zemgales hercogs:

  • 1596.-1616.

Kurzemes un Zemgales hercogs:

  • 1616.-16.08.1642.
Sieva Elizabete Magdalēna fon Greifa
Bērni -
dinastija Ketleru dinastija
Tēvs Gothards, Ketlers
Māte Anna no Meklenburgas
Dzimis 25.11.1569., 9:15, Rīgā
Miris 28.05.1642. Parīzē
Curland(Siebmacher).jpg

Frīdrihs Ketlers (Friedrich von Kettler, Herzog von Kurland und Semigallia; 1569.-1642.) - Zemgales un Kurzemes un Zemgales hercogs (1587.-1642.).

Pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera vecākais dēls, pēc tēva nāves hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596) līdz brāļa pilngadībai, pēc tam Zemgales hercogs (1596-1616).[1] Baudījis savam laikam lielisku izglītību - viņa pedagogi bija Johans Simonijs un Johans Rīvijs. Trīspadsmit gadu vecumā (1582.) Frīdrihs Mītavas galma baznīcas iesvētīšanas ceremonijā jau teica izcilu (laikabiedru vērtējumā) runu lieliskā latīņu valodā. Literatūrā sastopamas ziņas, ka arī hercogs Frīdrihs jau 1590. gadā uzsācis izglītošanās ceļojumu[2], kas viņu novedis Francijā, Anglijā, Itālijā un vācu zemēs. 1600. gada 1. maijā Kurzemes hercogs Frīdrihs ar visu savu pavadoņu svītu svinīgi ieradās Volgastē (Wolgast), lai salaulātos ar Pomerānijas-Volgastes hercoga Ernsta Ludviga (Ernst Ludwig von Pommern-Wolgast) no Greifenu dinastijas (der Greifen) meitu Elizabeti Magdalēnu (Prinzessin Elisabeth Magdalena von Pommern-Wolgast, 1580.-1649.).[3]

Kāpis tronī nepilnu 18 gadu vecumā, Frīdrihs kopumā valdīja 55 gadus – visilgāk no Kurzemes hercogiem. Kad pilngadību sasniedza jaunākais brālis Vilhelms, abi hercogi 1596. gadā noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru Frīdrihs turpināja valdīt Zemgalē, par rezidenci paturot Jelgavu, savukārt Vilhelms valdīja Kurzemē, par rezidenci izvēloties Kuldīgu. Pateicoties Frīdriha diplomāta talantam, Kurzemes hercogiste turpināja pastāvēt kā valdījums arī pēc 1616. gada, kad no troņa tika atstādināts hercogs Vilhelms, bet vēlāk panāca Vilhelma dēla prinča Jēkaba tiesību atjaunošanu, kas prasīja ilgus diplomātisko pūliņu gadus. Frīdriham nācās gan pašam vadīt karapulkus (īpaši atzīmējama hercoga loma kaujā pie Salaspils), gan atjaunot poļu-zviedru karā sagrauto hercogistes saimniecību. 1617. gadā bija spiests piekrist savas varas ierobežošanai, paplašinot zemes aristokrātijas privilēģijas - apstiprinot t.s. Valdības formulu (Formula regiminis). Tika mainīts arī hercogistes administratīvais iedalījums: tā tika sadalīta 4 virspilskungu iecirkņos jeb tiesās. Īstenoja visai sekmīgu ārpolitiku, kas ļāva saglabāt hercogu varu un robežas.

Liela nozīme hercogistes dzīvē bija hercoga galma mācītājam (kopš 1637. gada) Georgam Mancelim, kurš izveidoja zemnieku vidusdialekta vārdnīcu, kā arī sarakstīja vidusdialektā vairākas garīga satura grāmatas, tā liekot pamatu latviešu literārās valodas izveidei nākotnē.

Miris 1642. g. 16. augustā. 1643. g. 18. februārī viņa mirstīgās atliekas novietoja Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā, bet 22. februārī, skanot baznīcas zvaniem, bungām un trompetēm, svinīgi pārnesa uz pili.[4] Tā kā hercogam bērnu nebija, tas par savu troņmantnieku iecēla brāļa dēlu Jēkabu.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas palastā abi prinči parakstīja līgumu par herocgistes sadalīšanu: Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Goldingenā, savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Mītavā. Pēc hercoga Vilhelma izraidīšanas 1617. gadā atkal visa hercogiste nonāca hercoga Fridriha rokās.
  2. Ziņas par Eiropas apceļošanas uzsākšanu 1590. gados prasa precizējumus, jo dokumenti liecina, ka vēl 1590. gada 14. septembrī un 1591. gada 9. februārī hercogs Frīdrihs vēl ir bijis Kuldīgā, bet 1592. gada 30. maijā - Bauskā. 1593. gadā gan viņš bijis Lignicā (Silēzijā), kur inkognito ceļojošo jauno hercogu sastapa bruņinieks Hans fon Šveinihens, kura greznais dzīves apraksts ir vērtīgs tā laikmeta kultūrvēstures dokuments. Tas par hercoga apciemojumu ir atstājis šādu piezīmi: "Tajā vakarā Viņa Gaišība bija labā un jautrā omā un daudz dzēra. Tomēr viņš ne ar ko nelika manīt, ka ir Kurzemes hercogs, bet bija viens kārtīgs zellis, ar kuru arī es sadzēru tubrālības." Turpmākajos gados līdz gadsimta beigām hercogs Frīdrihs esot bieži ceļojis. Viņa un nereti promesošā viņa brāļa vārdā hercogistes pārvaldi veica hercoga padome.
  3. Kāzu svinības ilgas divas nedēļas: līdz 11. maijam, laulību ceremonija - 14. maijā.
  4. Hercoga Frīdriha bēru ceremonijas apraksts. 1643. g. Fragments. - LVVA, 554. f., 1. apr., 99. l.


Priekštecis:
Gothards
Kurzemes un Zemgales hercogs
1587.-1642.
Pēctecis:
Jēkabs


Literatūra par šo tēmu

  • Baltiņš J. Heraldika Kurzemes un Zemgales hercogieņu zīmogos. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 206.-213. lpp.

  • Keller V. Herzog Friedrich von Kurland. Verfassung-, Nachfolge- und Neutralitätspolitik. - Marburg, 2005. S. 146-198

Resursi internetā par šo tēmu