Lēvenvoldes

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
baroni
grāfi

baroni un grāfi Lēvenvoldes (vc. Baron von Löwenwolde, kr. фон Левенвольде) - sena vācu izcelsmes (no Vestfāles) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Kāds Henrihs Lēvenvolde (?-1238.) minēts starp VI Krusta kara varoņiem. Pirmais Lēvenvolde, Johans, ieradās Livonijā XIII gs. beigās. Kurzemes hercogistes hofmaršals barons Gerhards Johans fon Lēvenvolde, kopā ar Reinholdu fon Patkulu vadīja bruņiecības opozīciju Zviedrijas varai, pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā tika iecelts par cara pilnvaroto pārstāvi, izveidoja modernu pasta sistēmu. Karls Gustavs, Krievijas impērijas galma oberstaļļmeistars, ģenerālporučiks, Vidzemes landrāts, impērijas sūtnis Berlīnē, Vīnē un Varšavā, 1726. gadā par nopelniem kopā ar brāļiem - Reinholdu Gustavu un Fridrihu Kazimiru, - saņēma grāfa titulu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Tā kā nevienam no trim brāļiem nebija likumīga mantinieka, ar imperatora atļauju titulu mantoja slepenpadomnieka un kavalērijas ģenerāļa Fridriha Kazimira (1692.-1769.) ārlaulības dēls Kristians Fridrihs Nordhofens, tā turpinot dzimtu. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās militāro vai diplomātisko karjeru.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mazstraupes, Vīķu, Bauņu (Zarnau), Dikļu (Dickeln), Vilcēnu (Wilsenhof), Mujēnu (Mojahn), Burtnieku (Schloß Burtneck), Igaunijas teritorijā Lēvenvoldes (Loewenwolde), Varangas (Warrang), Malla (Malla), Padasas (Paddas), Tolsburgas (Selgs-Tolsburg), Mārtas (Maart), Kostiferas (Kostifer), Kukulinas (Kuckulin), Ilmacāles (Ilmazahl), Lukas (Lugden), Repinas (Rappin), Miksas (Meeks), Mostes (Moisekatz), Verioras (Paulenhof), Kastres (Kaster), Restas (Rösthof), Kahkovas (Kachkowa) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu