Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hans-Baron-von-Manteuffel.jpg
Baron Hans von Manteuffel.jpg
Manteuffel-Szoege Wappen.png

barons Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels, saukts Scēge (Hans Joachim Paul Adolph, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Mannteuffel-Szoege, 1894–1919) - Kurzemes muižnieks, bruņinieks, virsnieks.

Dzimis 1894. gada 19. janvārī Kapsēdes muižā, Kurzemes guberņā, barona Georga fon Manteifela, saukta Scēges (Georg von Mannteuffel-Szoege, 1862–1919) un Sofijas (dzim. grāfiene Rīdigera - Gräfin von Rüdiger - 1866–1949) ģimenē kā jaunākais dēls (vecākie brāļi Georgs un Heinrihs). Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā, pēc tam Lielbritānijā. Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913–1914), tiesību zinātņu doktors. 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas Anbahas 2. ulānu pulku (2. Ulanen-Rgt. in Ansbach). Karoja Austrumu frontē (Rumānijā). 1915. gadā leitnants. 1917. gadā 18. Bavārijas kājnieku pulka (18. bayer. Inf.-Rgt.) rotas komandieris Rietumu frontē. Vairākas reizes ievainots, apbalvots (1918.: Bayer. Mil.-Verdi O. m. Krone).

1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja Trieciena rotu. Ņēma dalību visās vienības kaujās ar lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. 16. aprīļa puču. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā uz Lībekas tilta (koka tilts, atradās vēlākā Akmens tilta vietā) pār Daugavu Rīgā. Bēru ceremonija noritēja Rīgā, Doma baznīcā, bet apbedīts dzimtas kapličā Ezerē.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 373. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu