Marijas Magdalēnas klostera abates apliecinājums par saņemtajām tiesībām uz zemi Rīgā

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Marijas Magdalēnas klostera abates Ģertrūdes apliecinājums par saņemtajām tiesībām lietot torni un ielu starp klosteri un pilsētas mūri. 1336. gada 1. jūlijā

Visiem tiem, kas šo dokumentu redzēs vai klausīsies, abate Ģertrūde un viss Rīgas mūķeņu konvents novēl svētlaimi Dievā. Ar šo dokumentu paziņojam, ka Rīgas rāte aiz laipnības un pēc godātā kunga, mūsu kunga Eberharda no Monheimas, Livonijas ordeņa mestra, lūguma piešķīrusi mums ielu gar mūsu klosteri līdz pat pilsētas mūrim visā mūsu klostera garumā ar noteikumu, ka mēs nebojāsim mūri un neierīkosim tajā ne logus, ne vārtus; torni savukārt mēs drīkstam izbūvēt mūsu labības un citu produktu glabāšanai, bet nekādam citam mērķim, tomēr ar tādu iepriekšēju nosacījumu, ka, ja pilsētai draudētu nelaime, no kā Dievs lai pasargā, un rāte būtu likusi to paziņot mums, mēs ļautu piekļūt mūrim un ielai, lai aizstāvētu pilsētu, un ne mēs, ne mūsu pēcnācējas netraucētu pa to brīvi staigāt un tur uzturēties. Lai šī noruna paliktu spēkā, šim dokumentam piekarināti godātā kunga, mūsu iepriekš minētā mestra kunga, Rīgas pilsētas un mūsu zīmogi. Sastādīts 1336. gadā pēc mūsu Kunga Jēzus Kristus dzimšanas tās dienas vakarā, kad Marija apmeklēja Elizabeti.[1]

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Sākotnēji 2. jūlijs, vēlāk 31 maijs.

Komentāri

Marijas Magdalēnas sieviešu klosteri cēluši cisterciešu mūki. Klosteris pastāvēja aptuveni no 1255. līdz 1582. gadam. Klosterī uzturējās neprecētas muižnieku un birģeru meitas un atraitnes. Klostera ēkas un XV gadsimtā celtā baznīca aizņēma teritoriju uz rietumiem no Jēkaba baznīcas, starp tagadējo Mazo pils, Vēstures un Arsenāla ielu.

Oriģināls rakstīts uz pergamenta, dokumentam piekārti trīs zīmogu nospiedumi vaskā:

  1. Ordeņa mestra Eberharda no Monheimas zīmoga nospiedums sarkanā vaskā. Attēlota Marija nedēļnieces gultā, uzraksts – Sigillum Commendatoris domus theutonicae in Livonia.
  2. Rīgas pilsētas zīmoga nospiedums ar pilsētas ģerboni – vertikāli novietotas atslēgas un krusts virs tām. Uzraksts: Sigillum burgencium in Riga manencium.
  3. Sv. Marijas Magdalēnas klostera abates zīmoga nospiedums zaļā vaskā. Redzama stāvoša abates figūra, viņas galvu sedz plīvurs. Labajā rokā zizlis, kreisajā – grāmata. Uzraksts: "SIGILLUM ABBATISS[a]E DE RIGA".

Teksta norakstam un tulkojumam izmantota Johana Kristofa Broces kopija krājumā Diplomata Rigensia descripta. II. sēj. 1304–1399. LVVA, 8. f., 1. apr., 42.A l., 1., 105. lp.

Avots

  • LVVA, 8. f., 3.b apr., 25. l.