Muižnieks

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Muižnieks (vc. Gutsherr, kr. помещик) - muižas valdītājs vai īpašnieks, kas piederīgs muižniecībai (Landschaft) kā kārtai, t.i. persona, kuras sociālais statuss juridiski ļauj būt muižas īpašniekam.

Sākotnēji zemturis (landsassen), kā līdz XV gs. dēvēja arī lielos brīvzemniekus, bet kopš XVI gs. visus muižu valdītājus (kopš XVIII gs. tā dēvēja vairs tikai nematrikulētos muižniekus), jebkurš vasalis, kam lēnī bija piešķirts muižas valdījums, vēlākos laikos nopirkts plašs nekustamais īpašums. Jaunajos laikos, kad sociālās stratifikācijas ceļā bija nostiprinājusies kārtu sabiedrība, latviešu literatūrā "muižniecība" un "dižciltīgie" tiek lietoti kā sinonīmi.

Tā kā Livonijā vasaļus nešķiroja pēc etniskās izcelsmes, arī brīvzemniekus un leimaņus pielīdzināja vācu sīkmuižniekiem, kas izskaidro, kāpēc latviešu tautasdziesmās bieži apdzied "bāliņa muižu", kā arī uzvārdos un māju nosaukumos bieži sastopamais "muižnieks". Krievijas impērijā muižniecība radās nevis no aristokrātijas, bajāriem, bet gan no karadraudžu komandējošā sastāva, kad par militāro dienestu sāka piešķirt zemi, uz kuras ierīkoja dienesta muižas - t.s. dienesta muižnieki. Kā priviliģēta kārta noformējās XVIII gs., kad 1762. gadā dienesta muižniecību atbrīvoja no obligātā militārā vai civilā dienesta, personīgiem nodokļiem, miesassodiem. Sīkāk klasificējās kā: senmuižnieki (древнее дворянство), dzimtmuižnieki (потомственное дворянство), titulmuižnieki (титулованное дворянство), mūžmuižnieki (личное дворянство). Kā kārta likvidēta ar 1917. gada 10. novembra dekrētu "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju" (Об уничтожении сословий и гражданских чинов). XIX gs. reformu iespaidā kārtu ierobežojumi pamazām zuda, un muižas varēja iegādāties, t.i. kļūt par muižniekiem varēja arī pietiekami turīgi vienkāršo kārtu pārstāvi, t.sk. zemnieki, mainot sociālo statusu. Tā kā militārajā karjerā, sasniedzot pulkveža dienesta pakāpi, Krievijas impērijā personai tika piešķirts dižciltīgā statuss, tam pateicoties, XIX gs. beigās impērijā bija aptuveni 150 muižniecībai kā kārtai piederīgi latviešu virsnieki. Bez tam liels skaits latviešu saņēma arī t.s. mūža dižciltību, ja absolvēja augstskolu ar zelta medaļu.

Kā juridiska kategorija "muižnieki" likvidēti ar 1917. gada 10. novembra dekrētu "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju" (Об уничтожении сословий и гражданских чинов).

Literatūra par šo tēmu

  • Идеал воспитания дворянства в Европе XVII–XIX века. / Под ред. В.С. Ржеуцкого, И. Федюкина и В. Береловича. - Новое Литературное Обозрение: Москва, 2018. 496 с. ISBN 978-5-4448-0780-4