Ordenis

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Ordeņi)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ordenis (no lat. ordo – "kārtība"; an. Order, fr. ordre. kr. орден) - atkarībā no konteksta:

  • Brālība ar savu simboliku, mērķiem un uzvedības kodeksu, kurā pieņem tikai brālības principiem un prasībām atbilstošas un personas, piemēram, mūku ordeņi, mūku bruņinieku ordeņi, bruņinieku ordeņi, mistiķu ordeņi u.tml.
  • Šādas brālības pazīšanās zīme ar konkrētā ordeņa simboliku, kas liecina par tās nēsātāja uzņemšanu šajā brālībā par īpašiem (militāriem vai civiliem) nopelniem sabiedrības vai valsts labā. Laika gaitā ordeņa piederības zīmes no uzkrāsota vai uzšūta simbola pārtapa par dārgiem un smalkiem juvelierizstrādājumiem kā piederības ordenim simboliskiem atribūtiem. Kopš XIX gs. ordenis kļuva par savdabīgu veco vai jaunizveidoto valstu un dinastiju pašapliecināšanās simbolu, par dāvinājuma, apbalvojuma, individuālu nopelnu atzīšanas vai valsts labvēlības apliecinājuma zīmi - apbalvojumu, - apbalvojot pavalstniekus ar ordeņa zīmi un uzņemšanu citu šādas izcilības zīmes nēsātāju brālībā. Saikne ar senajām bruņinieku organizācijām - bruņinieku ordeņiem, - saglabājās apbalvojuma šķiru nosaukumos, kas liecina par to nēsātāju vietai konkrētā ordeņa iekšējā hierarhijā: I šķiras ordeņa ieguvējs iegūst nosaukumu: lielkrusta komandieris; II šķiras ieguvējs: lielvirsnieks; III šķiras - komandieris; IV šķiras - virsnieks; V šķiras - kavalieris. Bieži vien ordeņa zīme atšķiras, atkarībā no tā, vai tas piešķirts par civiliem vai militāriem nopelniem. Par militāriem nopelniem piešķirtajām ordeņa zīmēm visbiežāk zīmi papildina divi sakrustoti zobeni (valodas nabadzības dēļ, trūkstot atbilstošiem terminiem, XX gs. pirmajā pusē likumdošanā latviešu valodā ieviesa apzīmējumu "ar šķēpiem", kaut šķēps un zobens nebūt nav viens un tas pats).

Savas valsts apbalvojums, salīdzinot ar ārvalsts apbalvojumu, vienmēr ir goda vietā, ja nav norādes par citas valsts apbalvojumu nēsāšanu goda vietā kādā noteiktā pasākumā. Ja personai ir vairāki savas valsts vai citu valstu apbalvojumi, tad pie apģērba atloka nēsājama tikai viena mazā nozīme. Var lietot tikai vienu ap kaklu nēsājamo ordeni.

  • Ja piešķirti vairāki lielā krusta ordeņi, tad nēsā tikai vienu visaugstākā ordeņa lenti, bet citu ordeņu zvaigznes liek krūšu labajā vai kreisajā pusē, kā to prasa šo ordeņu nēsāšanas noteikumi.
  • Ja piešķirti vairāku valstu dažādi apbalvojumi, tad augstākas šķiras ordenis pie apģērba piestiprināms goda vietā - vienā rindā no centra uz kreiso pusi vai arī augstāk virs otra.

Pastāv arī ordeņa imitācijas (miniatūrie ordeņi). Tie vienmēr iekārti ordeņa lentītē (muarē). Tos nēsā tad, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot pilna izmēra ordeņus. Miniatūrie ordeņi ir dažu valstu lielajam krustam, lielvirsnieka zvaigznei un komandiera ordenim (ap kaklu nēsājamajam). Kāda miniatūrordeņa nēsāšana neizslēdz citu pilna izmēra ordeņu nēsāšanu tajā pašā reizē.

  • Beļģija:
    • Beļģijas Kroņa ordenis (BKo)
    • Kara krusts (BKk)
    • Beļģijas Leopolda II ordenis (LIIo)
    • Leopolda ordenis (Lo)
  • Bulgārija:
    • Stara Planina nopelnu ordenis
    • Carienes krusts (Ck)
  • Čehoslovākija:
    • Baltās Lauvas ordenis (BLo)
    • Kara krusts (ČKk)
  • Dānija:
    • Daneborga ordenis (Do)
  • Francija:
    • Goda Leģiona ordenis (GLo)
    • Kara krusts (FKk)
  • Grieķija:
    • Fēniksa ordenis
    • Pestītāja Lielkrusta ordenis (Redempteur)
  • Igaunija:
    • Brīvības krusts (Vabadusrist) (IBk)
    • Baltās Zvaigznes ordenis (Valgetähe)
    • Ērgļa krusts (Kotkarist)
    • Sarkanā Krusta ordenis
    • Valsts Ģerboņa goda zīme (Riigivapi teenetemärk)
    • Māras Zemes krusts (Maarjamaa Rist)
    • Atbrīvošanas kara pieminas zīme (Akpz)
  • Itālija:
    • Kroņa ordenis (IKo)
    • Lielkrusta ordenis (Grand Croce)
    • Republikas Nopelnu ordenis
  • Japāna: Kultūras ordenis
  • Krievija - rangu hierarhijas secībā:
    • Andreja ordenis (Орден Андрея Первозванного)
    • Jura ordenis I šķira (Орден Георгия 1-й степени)
    • Vladimira ordenis I šķira (Орден Владимира 1-й степени)
    • Aleksandra Ņevska ordenis (Орден Александра Невского)
    • Baltā Ērgļa ordenis (Орден Белого Орла)
    • Jura ordenis II šķira (Орден Георгия 2-й степени)
    • Vladimira ordenis II šķira (Орден Владимира 2-й степени)
    • Annas ordenis I šķira (Орден Анны 1-й степени)
    • Staņislava ordenis I šķira (Орден Станислава 1-й степени)
    • Jura ordenis III šķira (Георгия 3-й степени)
    • Vladimira ordenis III šķira (Владимира 3-й степени)
    • Annas ordenis II šķira (Орден Анны 2-й степени)
    • Staņislava ordenis II šķira (Орден Станислава 2-й степени)
    • Jura ordenis IV šķira (Орден Георгия 4-й степени)
    • Vladimira ordenis IV šķira (Орден Владимира 4-й степени
    • Annas ordenis III šķira (Орден Анны 3-й степени
    • Staņislava ordenis III šķira (Орден Станислава 3-й степени)
  • Kurzemes un Zemgales hercogiste:
  • Latvija:
  • Lietuva:
    • Lielās Lietuvas lielkunigaiša Ģedimina ordenis (Ģo) - Didžiojo Lietuvos Kunigaikščio Gedimono ordinas
    • Vītauta Dižā ordenis - Vytauto Didžiojo ordinas
  • Luksemburga: Ozola Vainaga ordenis
  • Malta: Nacionālais nopelnu ordenis
  • Norvēģija:
    • Svētā Olafa ordenis
    • Svētā Olava Lielkrusta ordenis
  • Persija: Persijas Lauvas un Saules ordenis (LSo)
  • Polija:
    • Baltā Ērgļa nopelnu ordenis
    • Nopelnu ordenis
    • Polijas Atbrīvošanas ordenis (Order Odrodzenia Polski)
    • Drošsirdīgo krusts (Dk)
  • Portugāle: Prinča Enrikes Lielkrusta ordenis
  • Rumānija:
    • Lielkrusta nopelnu ordenis
    • Kroņa ordenis (RKo)
  • Serbija:
    • Serbijas Baltā Ērgļa ordenis (BĒo)
    • Karadžordževiču zvaigzne (Kz)
  • Slovākija: Baltā dubultā krusta ordenis
  • Slovēnija: Brīvības zelta ordenis
  • Somija:
    • Baltās Rozes Lielkrusta ordenis
    • Baltās Rozes ordenis (BRo)
  • Spānija: Izabellas ordenis
  • Vācija:
    • Lielkrusta nopelnu ordenis
    • Bavārijas Kara Nopelnu krusts (BKNk)
    • Dzelzs krusts (Dzk)
    • Kara Nopelnu krusts (KNk)
    • Hanzas Kara Nopelnu krusts (HKNk)
  • Zviedrija:
    • Karaliskais Serafima ordenis
    • Ziemeļzvaigznes ordenis

Literatūra par šo tēmu

  • Grīnberga Laima. Ceļvedis ordeņu vēsturē. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1999. - 154 lpp. ISBN 9984-17-190-6

  • Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993
  • Симонов А.А., Закатов А.Н. Императорские Ордена России (1698-1997). - Москва,1997
  • Шепелев Л.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991

Resursi internetā par šo tēmu