Reibnici

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Reibnitz Wappen.png

fon Reibnici (von Reibnitz, kr. фон Рейбницы) - sena Silēzijas izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Lietuvas lielkņazistē, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmo reizi dzimta fiksēta 1288. gadā, kad avotos pieminēts Vācu ordeņa vasalis Heinrihs no Reibnicas ciema (Henricus de Rybnicz) Silēzijā. Arī turpmāk Reibnici cieši saistīti ar Silēzijas zemi, būdami vai nu Ordeņa, vai hercoga vasaļi. Dzimta bijusi visai bagāta pēcnācējiem, un XIV-XV gs. mijā daudzi Reibnici avotos parādās kā Ordeņa brāļi Prūsijā. Kurzemes un Lietuvas atzara aizsācējs ir bruņinieks Hanss fon Reibnics (Hans Christoph von Reibnitz), kurš 1683. gadā ieguva īpašumu Lietuvā. Viņa dēls apakšpulkvedis Staņislavs fon Reibnics, Polijas karaļa flīģeladjutants, pēc laulībām ar Luīzi fon Knabenavu (Louise von Knabenau), ieguva īpašumus Kurzemē. 1817. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Staņislava dēls Johans kopš 1806. gada bija Mītavas garnizona kapteinis, vēlāk Krievijas impērijas armijas ģenerālis, arī otrs dēls, Karls (Карл Павлович (Станиславович) фон Рейбниц, 1782-1843), īstenoja visai spožu militāro karjeru, sasniedzot ģenerālmajora pakāpi. Karla dēls Konstantīns (Рейбниц Константин Карлович) bija elites vienības, leibgvardes Izmailovskas pulka (лейб-гвардии Измайловского полка) komandieris.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijusi Demenes (Demmen) muiža ar Robežu (Grenzenthal), Dārzu jeb Gatiņu (Gartensee), u.c. muižas.