Šumera

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Senā Šumera)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šumera
Sumer map.jpg
šumeru
pilsētvalstis
(2750.-2615. p.m.ē.):

Šumera (angl. Sumer, vāc. un fr. Sumer, kr. Шумер) - vēsturisks apvidus un viena no senākajām civilizācijām, kas izveidojās Dienvidmezopotāmijā, šumeru pilsētvalstu konglomerāts. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša, Larsa u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī ģeogrāfiskais izvietojums (teritorijas atsegtība migrācijas procesiem un karadarbībai) radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos pirmās pilsētas, kas pārauga ensi pārvaldītās pilsētvalstīs. Atsevišķi monarhi tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādam izdevās būtiski palielināt savu ietekmi, izveidojot valsti (piemēram, Lagašas valdnieks Ennatuma, Ummas valdnieks Lugalzagisi), taču pilsētvalstu struktūra saglabājās un jau pēc neilga laika to radītās valstis saira pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku (nomadu vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas. Kopumā šumeru civilizāciju var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu.

Raksturīga nubandu vadīta centralizēta pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, kodificēta likumdošana, sabiedrības noslāņošanās un verdzība. Tradicionāli sabiedrība iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Klasiski agrāra ekonomika, irigācijas lauksaimniecība: audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, arbūzus, redīsus. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Amatniecībā liela nozīmē keramikai, tekstilam un metālapstrāde (bronza un dārgmetāli). Lopkopībā audzēja liellopus, kazas, aitas, cūkas, turēja mājputnus. Attīstījās monumentālā arhitektūra, tēlniecība, māksla, kā arī sava oriģinālrakstība (t.s. ķīļraksts), skaitīšanas sistēma. III gt.p.m.ē. vidū, pēc dažu pētnieku aprēķiniem, Šumerā ~4/5 iedzīvotāju dzīvoja pilsētās (ielākās no tām aizņēma 400-500 ha ar ~50 000 iedzīvotāju).

Ap 2261. g.p.m.ē. šumeru pilsētvalstis pakļauj Akadas valsts un tās vairs nespēlē patstāvīgu politisku lomu.

Skat. arī: tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos, nubanda

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.


  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
  • Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.

  • Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
  • Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9

Resursi internetā par šo tēmu