Meklēšanas rezultāti

...[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce, kas pirmo reizi sanāca 1468. gadā. Dānijas divpalātu ([[folketings]] - apakšpalāta un [[landstings]] - augšpalāta * '''2.''' [[Zviedrijas karaliste]]s [[parlaments]], izveidojies 13.01.1435. kā kārtu pārstāvniecības ko

...eseksas karaliste]]s [[Karalis|karaļu]] dzimtai, kas izveidoja [[Anglijas karaliste|Anglijas karalisti]] un valdīja tajā ar pārtraukumiem no 886. gada līdz ...I Dakšbārdis]] (dān. ''Svend Tveskæg'', angl. ''Sweyn I Forkbeard''), Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Anglijas karalis, valda 1013.-1014. g.

...riģinālie ieraksti – aptuveni 60 metru garš arhīvs – tiek glabāti Dānijas Nacionālajā arhīvā Kopenhāgenā. Tie sniedz uzskatāmu priekšstatu pa

...ivila sūtītais poļu pulkvedis Oborskis. Karš beidzās 1585. gadā, kad Dānijas karalis Piltenes apgabalu par 30000 dālderiem ieķīlāja Prūsijas hercog

* [[Svens I, Dānijas karalis|Svens I Dakšbārdis]], 1013.-1014. * [[Knuts I, Dānijas karalis|Knuts I Lielais]], 1016.-1035.

...vienota [[Virijas bīskapija]]. 1561. gadā bīskapiju iekaroja Zviedrijas karaliste.

...kaņā [[Ķīles miera līgums (1814.)|Ķīles miera līguma]] noteikumiem Dānijas un Norvēģijas ūnija beidza pastāvēt, Norvēģijai tiekot iekļautai [[

...enojās [[Dānijas un Norvēģijas ūnija]]i, izveidojot jaunu savienību. Dānijas [[karalis]] vienlaikus bija arī Norvēģijas un Zviedrijas karalis (ar tit

...rsonālūnija]], Norvēģiju (izņemot Īslandi un Grenlandi) atdalot no [[Dānijas un Norvēģijas ūnija]]s. Norvēģija saglabāja savu konstitūciju, parla

...eimss I, Anglijas karalis|Džeimsa I]] mazmeita.</ref>, [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] tronī kāpa [[Hanovere]]s kūrfirsts Georgs (''Georg Lud ...ielbritānijas karalis|Orānijas Vilhelms]]|virsraksts = [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karaliene]]|periods = 1702.-1714.|pēc = [[Džordžs I, Lie

...agnuss''' (''Magnus, Herzog von Holstein, Magnus af Øsel'', 1540.-1583.), Dānijas [[princis]], Holšteinas, Šlēzvigas, Stormarnas un Ditmarsenas [[hercogs] .... – København, 1973. – S. 171.</ref> 1559. gada 26. septembrī starp Dānijas karali Fredriku II un Sāmsalas-Vīkas bīskapa pārstāvi Kristofu fon Min

...vēlēja hercogu Magnusu. 1560. gada 16. jūnijā Johans fon Minhauzens no Dānijas karaļa kases saņēma 15 000 dālderu, bet 1562. gada 8. jūlijā – pār

...u.c., kā arī citu valstu atkarīgajām teritorijām (piemēram, Dānijas karaliste - Grenlandei, Fēru salām).

...jūrā, [[Krievijas impērija]]s, [[Dānijas karaliste]]s un [[Zviedrijas karaliste]]s kara flotē, un Krievijas flotē Azovas jūrā.

...gumiem (14.01.1814.) Dānija zaudēja Norvēģiju, ko anektēja Zviedrijas karaliste ([[Zviedrijas un Norvēģijas ūnija]]), kā arī Helgolandes salu, un Tran