Senešals

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Stjuarts)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Senešals (fr. sénéchal, sp. senescal, an. steward, kr. cенешаль, стольник, vc. Drussard, Truchsess, Trauchzess, Truchseß - no senaugšvāc. truhtsâzo; no vecfr. sénéchal - "vecākais kalpotājs", no lat. senex - "sirmgalvis" + senaugšvāc. scalc - "kalps") - monarha galma galdzinis. Augstākais galma ierēdņa amats, izveidots Franku valstī VI-VII gs. Pienākumos sākotnēji bija dzīru organizēšana, kas laika gaitā tika papildināta ar galma ceremoniju uzraudzīšanu, galma dzīves vadīšanu, pārzināja karaļa personisko lietvedību, monarha rezidences kalpotāju aparāta vadīšana, līdzīgi kā Anglijas karalistē virsstjuarts (High-Steward) senešals pildīja arī tiesneša pienākumus. Karaļa senešals tika dēvēts par lielsenešalu - lai atšķirtu to no Normandijas, Burgundijas, Bretaņas un Akvitānijas hercogu galmu, kā arī Flandrijas, Šampaņas un Tulūzas grāfu galmu senešaliem. Francijas karalistē karaļa ierēdnis, lielāka tiesas apgabala - senešalistes (sénéchaussée) pārvaldnieks, nodokļu iekasētājs. Amatu ieviesa Filipa II valsts administratīvās reformas ietvaros dienvidu un rietumu provincēs (ziemeļu provincēs senešala analogs bija bejī). Senešals sava apgabala robežās bija apveltīts ar visplašākajām tiesas, nodokļu iekasēšanas un karaspēka mobilizēšanas funkcijām un tiesībām. Visbiežāk tika iecelts uz 3 gadu ilgu laika periodu, par kandidātu izvēloties kādu ar konkrētās provinces bruņniecību nesaistītu karaļa galminieku. Sv. Romas impērijā galdzinis (Trauchzess) ar laiku pārtapa mantojamā titulā.

Skat. arī: majordoms, vīnzinis

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 95. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu