Baranovi

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Von Baranoff)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
baroni
grāfi

baroni un grāfi fon Baranovi (vc. von Baranow, Baranoff, kr. фон Баранов, Барангоф) - tatāru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas Baltijas provincēs.

Senākais sencis bijis kāds tatāru murza, kurš pārgājis ar saviem laudīm Maskavijas dienestā, saņemot par dienestu zemes Novgorodas apkaimē. XVI gs. beigās viens no Baranoviem, Joans, pārgāja Zviedrijas karaļa dienestā Vidzemē. Fon Baranovu aizsācējs bijis Zviedrijas armijas pulkvedis Gothards (Gotthard von Baranow), kurš 1686. saņēma Zviedrijas brīvkunga titulu. Dzimtas Baltijas atzaru uzņēma Igaunijas bruņniecībā 1745. gadā, Vidzemes bruņniecībā -1830. gadā, Sāmsalas bruņniecībā - 1845. gadā. Vairāki fon Baranovi bijuši Igaunijas landrāti, dzimtas īpašumā bijušas Vācas (Waatz), Peningas (Peningi), Lielletigalas (Gross Lehtigall), Rabiferas (Rabbifer), Arukilas (Arroküll) u.c. muižas. Īstenais valsts padomnieks Johans fon Baranovs (Трофим (Иоанн) Осипович Баранов (фон Барангоф), 1779.-1828.) apprecējās ar grāfa Fridriha fon Adlerberga vienīgo meitu Jūliju, imperatora Nikolaja I meitu audzinātāju, un 1846. gadā saņēma grāfa titulu. Daudzi dzimtas pārstāvji ieņēma augstus amatus un bija ar lielu politisko ietekmi, piemēram, Baltijas un Rīgas ģenerālgubernators (1866.) Eduards fon Baranovs (Эдуард Трофимович Баранов).

Resursi internetā par šo tēmu