Lēvenšterni

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Von Loewenstern)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Loewenstern Wappen.png

fon Lēvenšterni (von Loewenstern, Löwenstern, kr. фон Левенштерн) – vācbaltiešu muižniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Zviedrijā un Dānijā. Cēlusies no Rīgas namniekiem Rīgemaņiem (Rigemann, Rimann, Rynmann, avotos parādās 1380. gados). Rīgas rātskungs Heinrihs Rīgemans (Heinrich Rigemannn, (?-1576), saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, savukārt tā brāļi Bernards, Dītrihs un Palmeds 1596. gadā kļuva par Polijas kroņa dižciltīgajiem. 1650. gadā brāļi Kristofers (Christopher von Rigemann, ?-1658) un Dītrihs (Dietrich von Rigemann, 1611-1656) fon Rīdemaņi, par izciliem nopelniem Zviedrijas kroņa labā, saņēma Zviedrijas dižciltību, ģerboni un tiesības saukties par fon Lēvenšterniem (Rigeman von Leijonstjerna, von Loewenstern), tā aizsākot Lēvenšternu dzimtu. Dītriha pēcnācēji veidoja dzimtas Baltijas atzaru. Viena no tā līnijām 1720. gadā kļuva par baroniem. 1827. gadā barona titulu ieguva arī Dānijas atzars. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, bet 1777. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Igaunijas bruņniecības hauptmanis (Ritterschaftshauptmann) Hermanis fon Lēvenšterns (Hermann Ludwig von Löwenstern, 1748-1815); Vidzemes landrāts (1802-1806) Karls fon Lēvenšterns (Carl Otto von Löwenstern, 1755-1833); Krievijas impērijas Astrahaņas kazaku norīkotais atamans, ģenerālmajors barons Johans von Lēvenšterns (Johann Peter Eduard von Löwenstern, kr. Иван Иванович (Иван-Эдуард Германович) фон Левенштерн, 1790-1837); ģenerālmajors, literāts barons Voldemārs fon Lēvenšterns (Woldemar Hermann von Löwenstern, kr. Владимир Иванович Левенштерн, 1777-1858); kara ar Naoleonu varonis, artilērijas ģenerālis, barons Karls fon Lēvenšterns (Karl von Loewenstern, Карл Фёдорович Левенштерн, 1771-1840); Krievijas impērijas diplomāts, Igaunijas vicegubernators Heinrihs fon Levenšterns (Heinrich Carl Ludwig von Löwenstern, 1783-1843).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kokneses (Kokenhusen), Radalkas (Glauenhof), Šiliņu (Schillingshof), Zalabu (Selubben), Valmiermuiža (Wolmarshof), Kauguru (Kaugershof), Brantu (Horstenhof), Veclaicenes (Alt-Laitzen), Ruskulovas (Ruskulowo) u.c. muižas. 1920. gadu agrārreformas laikā Lēvenšterniem tika atņemti praktiski visi īpašumi un dzimtas pārstāvji bija spiesti emigrēt.

LIteratūra par šo tēmu

  • Eduard Baron von Löwenstern. Mit Graf Pahlens Reiterei gegen Napoleon: Denkwürdigkeiten des russischen Generals Eduard von Löwenstern, 1790–1837. - Mittler: Berlin, 1909
  • Winno von Löwenstern: Die Familien Rigemann und Löwenstern. // Baltische Ahnen- und Stammtafeln 47 (2005), S. 38–40
  • Winno von Löwenstern: Stammtafeln der Herren und Freiherren Löwenstern und Rigemann. - Bergisch-Gladbach, 2004

Resursi internetā par šo tēmu