Manteifeli-Scēges

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Von Mannteuffel)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
baroni Manteifeli-Scēges
baroni Scēges fon Manteifeli
grāfi Manteifeli

baroni Manteifeli, saukti Scēges (Mannteuffel genannt Szöge, Szöge von Mannteuffel, kr. Цеге фон Мантейфели) jeb Manteifeli-Cēges, un grāfi fon Manteifeli (von Mannteuffel, kr. фон Мантейфели) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Polijā, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (Gerardus Soye), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege un Szoege. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1746. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1741. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III barona titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem. 1759. gadā ģenerālmajors Johans fon Manteifels (1771–1813) kļuva par Sv. Romas impērijas grāfu (grāfi dēvējās tikai par Manteifeliem). Baltijā dzimta bija sadalījusies vairākās līnijās:

  • Kurzemes (Kazdangas) baronu līnija
  • Vidzemes grāfu līnija
  • Igaunijas baronu līnija
  • Sāmsalas baronu līnija

Agrārreformas Latvijā gaitā dzimtai atņēma lielāko daļu nekustamo īpašumu, un lielākā daļa Manteifelu bija spiesti pamest dzimteni un emigrēt uz uz dzīvi Vācijā un Polijā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas kambarkungs, Kurzemes oberburggrāfs Alfreds fon Scēge (Alfred Carl Vincent von Manteuffel-Szöge, 1761–1840); rakstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs Peters fon Manteifels (1768-1842); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālmajors Johans fon Manteifels (Gotthard Johann Graf Manteuffel, kr. Иван Васильевич Мантейфель, 1771–1813); ģenerālis, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis barons Nikolajs fon Manteifels (Nikolai Zoege von Manteuffel, kr. Николай Максимович Цёге фон Мантейфель, 1827-1889); vēsturnieks Gustavs Manteifels (Gustaw von Manteuffel, 1832-1916); zinātnieks, ķirurgs, Tērbatas universitātes profesors Verners fon Manteifels (Werner Maximilian Zoege von Manteuffel 1857-1926); vēsturnieks Ignācijs Manteifelis (Ignacy von Manteuffel, 1875-1927); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, latviešu mākslas mecenāts, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons Karls fon Manteifels (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis Georgs fon Manteifels (1889–1962); Latvijas Neatkarības kara varonis, barons Hanss fon Manteifels (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs Heinrihs fon Manteifels (1893–1946); vēsturnieks Tadeušs fon Manteifels (Tadeusz von Manteuffel-Szoege, 1902–1970); vēsturnieks Jeržijs Manteifels (Jerzy von Manteuffel, 1900-1954); Vācijas armijas ģenerālis Haso fon Manteifels (Hasso von Manteuffel, 1897-1978).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kazdangas (Katzdangen), Blendenes (Blendinen), Valātes (Wallaten), Vecdrogas (Alt-Drogen), Lieldrogas (Groß-Drogen), Ķikures (Kikkurn), Pūņu (Puhnen), Vecpils (Oldenburg), Cildu (Zilden), Pērbones (Perbohnen), Dricānu, Bonifacovas, Laidu, Rudes u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Freiherrlich-Kurländische Linie. Berlin 1909
  • Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Stamm Poplow des pommerschen Geschlechts. Berlin 1913
  • Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Stamm Polzin und Arnhausen des pommerschen Geschlechts. Berlin 1915

Resursi internetā par šo tēmu