Tīzenhauzeni

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Von Tiesenhausen)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
fon un baroni
brīvkungi
grāfi

fon Tīzenhauzeni (von Tiesenhausen, kr. фон Тизенгаузены) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa vasalis Engelberts (Engelbertus de Tysenhusen, ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar Kokneses valdnieka Vetsekes mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām un iegūstot zemes Aiviekstes labajā krastā līdz pat Koknesei un Ērgļiem. Tādējādi Tīzenhauzeni bija ievērojamākie Rīgas bīskapa vasaļi. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās:

  • Tīzenhauzeni no Elejas (von Tiesenhausen a.d.H. Elley)
  • Tīzenhauzeni no Ērgļiem (von Tiesenhausen a.d.H. Erlaa), 1654. gadā saņēma Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu.
  • Tīzenhauzeni no Bērzaunes (von Tiesenhausen a.d.H. Bersohn). 1759. gadā Bernds no Lielsausnējas (Bernd Gustav von Tiesenhausen auf Groß-Saußen kļuva par Sv. Romas impērijas grāfu.

Krievu, poļu un zviedru karos par Vidzemi lielākā daļa dzimtas vīriešu krita kaujās. 19. gs. beigās no kādreizējās dzimtas varenības bija palikušas vien trīs ne visai lielas muižas: Vecaduliena, Jaunaduliena un Apšu muiža. Pēdējais Adulienas dzimtkungs Karls fon tīzenhauzens bija vecpuisis, un līdz ar viņu dzimtas Vidzemes līnija aprāvās 1. pasaules karā.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērgļu (Erlaa), Bērzaunes (Bersohn), Elejas (Elley), Jumurdas (Jummerdehn), Sausnējas (Saußen, Saussen), Kokneses (Kokenhusen), Vietalvas (Fehteln), Tirzas (Tirsen), Kalsnavas (Kalzenau), Vējavas (Fehgen, Weggau), Apšu (Monbijou), Adulienas (Adlehn) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu