Treideni

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Von Treyden)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Treyden Wappen.png

fon Treideni (von Treyden, kr. фон Трейден) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Dzimtas aizsākums nav zināms. Pirmo reizi rakstītos avotos parādās 1257. gadā, kurā pieminēti Rīgas bīskapa vasaļi brāļi Heinrihs un Teotorihs no Turaidas (Hinricus et Thidericus de Thoreyda). Ir meklēta to izcelsme Eiropā, balstoties uz ģerboņa līdzību, taču nav atrasta, tā kā visticamāk, šī bijusi vietējo Gaujas lībiešu vadoņu dzimta, kas kristījusies un iekļāvusies bruņniecībā. 1344. gadā avotos parādās bruņinieks Bernhards Treidens (Bernhard Thoreyde, ?-?), kurš kļuva par Dānijas karaļa vasali Ziemeļigaunijā, aizsākot dzimtas Igaunijas atzaru. Sāmsalas atzara aizsācējs XIV gs. bija bruņinieks Hanss Treidens (Hans Treyden, ?-?), kurš tur lēnī saņēmis vairākas muižas. Vidzemes Treideni, šķiet, izmira XVII gs. sākumā – Ruprehtam fon Treidenam (Ruprecht von Treyden, ?-1601) nebija bērnu, un šī atzara īpašumi nonāca Sāmsalas Treidenu valdījumā. Kurzemes atzaru aizsācis Rotgers fon Treidens (Rotger von Treyden, ?-?), kurš 1583. gadā iegādājies Dzērves muižu (Treideniem Ordeņa vasaļiem jau no XIV gs. bijuši lēņi, taču tā pastāvīgi dzimta tur nostiprinājusies XVI gs.). 1841. gadā fon Treideni līdz ar pārējo Piltenes apgabala bruņniecību ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (Ruthern), Lāču (Wichman), Dzērves (Dserwenhof), Iecavas (Eckau), Grabstu (Grabsten), Novadu (Nowadland), Siles (Sillen), Dzintares (Dsintern) u.c. muižas.

Dzimtai nav rasta nekāda radniecība ar fon Trotiem, sauktiem par Treideniem.

Resursi internetā par šo tēmu