Zamindars

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Zamindars, Zamindari (no pers. zamīn + dār - "zemes īpašums"; hind. ज़मींदार - zamīndār, urd. زمیندار - zamīndār; an. zamindars) - atkarībā no konteksta: zemes kungs un nodokļu iekasētājs Senajā Indijā, zamindari nodokļu maksātājs.

Deli sultanātā un Mogolu impērijā vasaļvalsts monarhs vai vasaļu cilts vadonis. XVII-XVIII gs. par zamnidariem dēvēja arī nodokļu uzpircējus, kas varēja nepiederēt pie aristokrātijas. XVIII-XIX gs. augstākā vietējā aristokrātija (navabs, mirza) un lielie zemes īpašnieki (zemes virsīpašuma tiesības bija koloniālajai pārvaldei) koloniālajā Austrumindijā. Bez tam šajā kategorijā tika iekļauti arī t.s. "jaunie zamindari" (an. new zamindars), t.i. bijušie suverēnie monarhi (XIX gs. suverenitāti zaudēja 550-600 maharadžas un radžas). Savos valdījumos (XX gs. 50. gados, kad agrāro reformu ceļā Indijā un Pakistānā zamindaru īpašumus nacionalizēja, to īpatsvars Indijā bija 43% no privātā valdījumā esošās zemes, bet Pakistānā - 31%) zamindari aplika to iedzīvotājus ar nodokļiem pēc saviem izskatiem, paši par to maksājot koloniālajai pārvaldei zamindari nodokli.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.

  • Santo Barman. Zamindari system in Assam during British rule : a case study of Goalpara District. - Spectrum Publications: Guwahati, 1994. - 252 p. ISBN 8185319529

Resursi internetā par šo tēmu