Žīdotāji

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Žīdotāji (kr. жидовствующие, an. Heresy of the Judaizers - no "жид" = "žīds,ebrejs") - herēze pareizticībā, kura piekritēji aicināja reformēt Baznīcu, noliedza svēto Trīsvienību, svētbildes, Jēzus līdzvērtību Dievam, kristīšanas sakramentu, Baznīcas hierarhiju un klēra īpašo statusu, aicināja atgriezties pie vienkāršības un vienlīdzības. Mācība radās XV gs. 70. gados Novgorodā, kur to sācis sludināt no Lietuvas lielkņazistes 1471. gadā ieradies ebrejs Sharija, un visai īsā laikā kļuvusi populāra klēra, šļahtas un pilsētnieku vidū. Tās piekritēju vidū bijušas arī visai ietekmīgas personas, piemēram, Maskavijas lielkņaza Joanna III vedekla Helēna (Moldāvijas gospodara Stefana III meita), ārlietu prikaza djaks F. Kuricins u.c.

Baznīca sektu atklāja 1487. gadā, tak vairāki tās piekritēji, iedzēruši, sāka daudzīt svētbildes krogū, un tika veikta izmeklēšana. 1490. gadā Baznīcas koncils (cобор) nosodīja to kā herēzi, ekskomunicējot tās sekotājus. Tā kā mācības piekritēju skaits nemazinājās, 1504. gadā tika pieņemts lēmums herēzē pieķertos sodīt ar nāvi uz sārta. XVI gs. vidū žīdotāju mācība atdzima, kad Maskavā izveidojās tās slepenu sekotāju kopiena bajāra bērna Matveja Baškina vadībā. 1553. gadā Baškinu izslēdza no Baznīcas un ieslodzīja klosterī (opričņinas laikā it kā esot sadedzināts sārtā). Gadu vēlāk Baznīca vērsās pret Troicas-Sergija klostera igumenu Artemiju, taču tam ar grupu sekotāju izdevās aizbēgt uz Lietuvu. XVI gs. otrajā pusē Artemija mācību proponēja Feodosijas Kosojs Belozeras klosteros. Pamatā bija oficiālās Baznīcas institūciju noliegšana, agrīnās kristietības glorificēšana, Sv.Trīsvienības noliegšana (Jēzus bijis tikai Dieva prvietis), svētbilžu un krustu pielīdzināšana elkiem u.tml. 1554. gadā gan viņu notvēra un aizveda uz Maskavu tiesāšanai, taču Kosojam ar līdzgaitniekiem izdevās izbēgt un turpmāk tie uzturējās Lietuvas lielkņazistei piederošajā Pleskavā, Veļikije Lukos, kur mācības sekotāji bija aktīvi vēl 70. gados.

Literatūra par šo tēmu

  • Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5

  • Прот. Георгий Флоровский. Пути русского богословия. — К.: Христианско-благотворительная ассоциация «Путь к истине», 1991.

Resursi internetā par šo tēmu