1905. gada revolūcija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

1905. gada revolūcija - masveida tautas nemieri Krievijas impērijā 1905.-1906. gadā, kas tika visai nežēlīgi apspiesti. Streiku kustība, kas radās pēc Manifesta par valsts iekārtas pilnveidošanu inspirētās demonstrācijas apšaušanas Pēterburgā 9.(22). janvārī, aptvēra lielākās Krievijas impērijas pilsētas, gandrīz pilnībā paralizējot valsts ekonomiku, un sevišķi plaši izvērsās Baltijas guberņās un Polijā. Tika izvirzītas ekonomiskas (algas palielināšana, darbadienas saīsināšana, darba apstākļu uzlabošana, soda naudas samazināšana u.c.) un politiskas (patvaldības ierobežošana vai likvidācija, biedrošanās un preses brīvība, likumdošanas uzlabošana u.c.) prasības. Streikoja ne tikai strādnieki, bet arī kalpotāji, amatnieki, pārdevēji, laukstrādnieki u.c. Plašie nemieri, kas aptvēra gandrīz visu impēriju, piespieda imperatoru Nikolaju II 17.(30.) oktobrī izdot manifestu, kurā viņš solīja tautai vārda un biedrošanās brīvību. Šī atļauja tika izmantota un t.s. "brīvības dienas" turpinājās gandrīz līdz 1905. gada beigām. Latvijā sāka dibināties dažādas biedrības un pilsoniskās politiskās partijas. Izveidojās arī strādnieku arodbiedrības (Rīgā vien tajās apvienojās ~15 000 strādnieku). Laukos (laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks), notika baznīcu demonstrācijas, dibinājās rīcību komitejas un tautas milicijas vienības. Rudenī beigās daudzviet lauku mazpilsētās notika bruņotās sacelšanās - t.s. mežabrāļi, - savukārt lielpilsētās aktīvi darbojās kreiso organizāciju kaujinieku vienības. 1906. gadā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, uz dumpju centriem tika nosūtītas soda ekspedīcijas, ieviestas lauka kara tiesas notverto dumpinieku paātrinātai tiesāšanai.

1905. gada revolūcijas notikumi, ar orientāciju uz patvaldības gāšanu, Latvijas vēsturē izteikti iezīmēja sava valstiskuma veidošanās procesa sākumu, jo plašu atbalstu guva eseru ideja par latviešu apdzīvoto zemju apvienošanos vienā administratīvā vienībā ar autonomijas tiesībām.

Literatūra par šo tēmu

  • Augškalns-Aberbergs J. Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija: Vēsturisks atskats. - Nākotnes kultūra: Rīga, 1929.- 154 lpp.
  • Apine Ilga. 1905.—1907. gada revolūcija Latvijā un latviešu sociāldemokrāti. - Zelta Grauds: Rīga, 2005., - 64 lpp. ISBN 9984-9684-7-2
  • Krastin̦š Jānis. 1905. gada revolūcija Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1975. - 378 lpp.
  • Klāvs Lorencs. Kāda cilvēka dzīve. Klāva Lorenca atmiņas. - Mansards: Rīga, 2005. - 476 lpp. ISBN 9984-9684-5-6
  • Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis. Latvieši armijā un policijā 1905. gada revolūcijas laikā. // Latvijas arhīvi. 2005. Nr.4. 18.-31. lpp. ISSN 1407-2270
  • Ēriks Jēkabsons. 1905. gada revolūcija: Latviešu sociāldemokrātu propagandistes Mildas Kļaviņas (Salnās) dienasgrāmata. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2016. Nr. 4.
  • Ineta Tunne. Vardarbības freims 1905. gada notikumu atspoguļojumā laikrakstā. // Latvijas arhīvi. 2005. Nr.4. 31.-50. lpp. ISSN 1407-2270
  • Lapa Līga. Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolūcijā Latvijā. - Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 2018. ISBN 9789984824512
  • Pārsla Pētersone. Lielstraupes pils un citu Vidzemes muižu dedzināšana 1905. gadā. // Latvijas arhīvi. 2012. Nr.3. 72.-95. lpp. ISSN 1407-2270
  • 1905. gads Latvijā: 100. Pētījumi un starptautiskas konferences materiāli, 2005. gada 11.–12. janvāris, Rīga. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2006. – 583 lpp.
  • Bērziņš Jānis. Bruņotās sacelšanās problēmas Latvijas pilsētās 1905. gada revolūcijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.4., 74.-90. lpp.
  • Bērziņš Jānis. Bruņotās sacelšanās problēmas Latvijas pilsētās 1905. gada revolūcijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 63.-76. lpp.
  • Zelče Vita. Informācija par 1905. gada revolūcijas notikumiem Latvijā ārvalstu laikrakstos. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1998. Nr.1., 76.-91. lpp.
  • Lapa Līga. Pirmās Latvijas Republikas laika latviešu prese par 1905. gada revolūciju. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2004. Nr.4., 90.-115. lpp.
  • Līga Lapa. Kaujinieku darbība 1905. gada otrajā pusē. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2010. Nr.4., 44.–68. lpp.
  • 1905. gads Latvijā: 100. Pētījumi un starptautiskas konferences materiāli, 2005. gada 11. – 12. janvāris, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006.

Resursi internetā par šo tēmu