Aberbergs-Augškalns Jānis

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
~1933.

Jānis Aberbergs-Augškalns (1878.-1941.) - jaunstrāvnieks, skolotājs, viens no aktīvākajiem socialdemokrātiem maziniekiem Latvijas Pirmās republikas laikā (1918.-1940.), izglītības un pašvaldību darbinieks, arodizglītības sistēmas izveidotājs Latvijā, Rīgas pilsētas domnieks un Izglītības nodaļas vadītājs, Rīgas pilsētas valdes Žūpības apkarošanas komisijas vadītājs, viens no Tautas Augstskolas idejas autoriem un dibinātājiem, vēsturnieks autodidakts, viens no „Latvijas senatnes pētīšanas biedrības“ dibinātājiem, sociāldemokrātijas teorētiķis.

Dzimis 1878. gada 5. septembrī Iecavas pagasta "Pīlēs", zemnieku Jāņa un Doras Aberbergu[1] ģimenē. Pamatizglītību guvis Duganes pagastskolā, mācības turpināja Bauskas reālskolā. Pēc reālskolas absolvēšanas un eksāmenu nokārtošanas palīgskolotājs Švitenes pagastskolā, pēc tam Sesavas pagastskolā. 1902. gadā iestājās LSDSP un kļuva par aktīvu jaunstrāvnieku, piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos. 1911. gada 29. jūnijā apprecējās ar savu kolēģi Mariju Balodi (ģimenē 4 bērni: Valda, Anita, Jānis un Rūta). Pārcēlās uz Rīgu, kur kļuva par skolotāju strādnieku izglītības biedrības "Jonatans" skolā. 1915. gada vasarā, tuvojoties 1. Pasaules kara frontei, netika mobilizēts (saskaņā ar likumdošanu, vienīgos vecāku dēlus nemobilizēja), bet tika norīkots par ierēdni dzelzceļa transporta daļā, līdz ar ģimeni evakuējot uz dzīvi un darbu Orlā, kur izveidoja un vadīja sociāldemokrātu mazinieku grupu. Ģimene atgriezās Latvijā 1919. gada pavasarī. Atjaunoja darbību Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Iestājās darbā par vēstures skolotāju Rīgas pilsētas 3. vidusskolā (kuras izveidošanā pats ņēma dalību). Nodibinoties Valsts Universitātei, Jānis Aberbergs uzsāka studijas Vēstures fakultātē (studijas nepabeidza). Viens no Latvijas senatnes pētīšanas biedrības dibinātājiem, nepārtraukti piedalījās tās darbā, ar lielu aizrautību piedalījās arheoloģisko pētījumu organizēšanā, bija aktīvs populārzinātniskā žurnāla "Latvijas saule" līdzstrādnieks. Kopā ar vēsturnieku Sprici Paegli viņš strādāja pie paraugu atlases pirmo etnogrāfiski pareizo latviešu rotas lietu pagatavošanai "Latvijas saules" darbnīcā. Sākot ar 1920. gadu Jānis Aberbergs aktīvi darbojās nu jau legālajā sociāldemokrātu partijā, iestājās par obligātu bezmaksas izglītību visiem bērniem līdz sešpadsmit gadu vecumam, vienotu skolu sistēmu ar vienotu vidējās izglītības kursu. Viens no Tautas Augstskolas idejas autoriem, dibinātājiem un ilggadīgs tās līdzstrādnieks. 1920. gadā viņu ievēlēja Rīgas pilsētas valdē un uzticēja vadīt Sociālās apgādes nodaļu (pēc darba pārtraukšanas Sociālās apgādes nodaļā, turpināja darboties slimo kasu starpbirojā, pildīdams starpbiroja priekšnieka vietnieka pienākumus). 1925. gadā viņu otro reizi ievēlēja Rīgas pilsētas valdē un uzticēja vadīt Izglītības nodaļu (Izglītības nodaļas pārziņā bija visas Rīgas skolas, teātri, muzeji un bibliotēkas). 1929. gadā pēc viņa iniciatīvas atvēra pirmo "grūti audzināmo bērnu" skolu Rīgā, kā arī izveidoja Rīgas pilsētas amatnieku skolu (kuru vēlāk pārveidoja par Rīgas pilsētas vakara tehnikumu). Kā amatpersona viņš īsā laikā panāca lielu skaitu jaunu skolu būvēšanu, gan veco skolu apstākļu uzlabošanu, panāca silto brokastu ieviešanu skolās un vēl daudzus citus progresīvus jauninājumus. Pēc Aberberga iniciatīvas tika izveidots arī Rīgas Psihotehniskais institūts, ko izveidoja sadarbībā ar Valsts universitātes filoloģijas fakultātes pedagoģijas nodaļu. 1932. gadā kļuva par Rīgas domes Kultūras nodaļas (kas pārzināja īpatnējās skolas, bibliotēkas, muzejus un teātrus) vadītāju. Viņa draugu lokā bija dzelzceļa ārsts Kārlis Barons, mākslinieks Vilhelms Purvītis, dzejnieks Jānis Rainis u.c. tai laikā prominentas personas. Bija arī Rīgas pilsētas valdes Žūpības apkarošanas komisijas vadītājs un organizēja pirmos sistemātiskos pasākumus cīņai ar alkoholismu: ierobežoja alkohola tirdzniecības laiku, likvidēja dzertuves strādnieku rajonos, ierīkoja pirmo dzērāju ārstēšanas punktu. Pēc Ulmaņa apvērsuma atlaists no darba Rīgas domē, uz pusgadu ieslodzīts Liepājas koncentrācijas nometnē. Pēc tam strādāja Valsts Vēstures arhīvā. Šai laikā viņš sarakstīja vairākus zinātniskus rakstus par Iecavas baznīcas vēsturi, Daugavas salu vēsturi un vairākas mazāka apjoma publikācijas.[2] 1940.-1941. gados Iecavas pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs. 1941. gadā naktī no 1. uz 2. septembri Jānis Aberbergs tika apcietināts, ieslodzīts Bauskas cietumā un tad līdz ar 47 citiem, pēc kaimiņu denunciācijas, aizdomās par sadarbību ar padomju režīmu turētajiem nošauts bez tiesas Vecsaules silā.[3] Aprakts masu kapā.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Letonizācijas procesa ietekmē XX gs. sākumā ģimene sāka lietot dubultuzvārdu "Aberbergs-Augškalns", taču ikdienā, dokumentus parakstot, lietoja vienu pašu "Aberbergs", savukārt Jāņa un Doras bērni lietoja "Augškalns", līdz pēc 2. Pasaules kara, dēlam Jānim izsniedzot dokumentus, padomju okupācijas zonas ierēdnis svītroja "Āberbergs", atstājot tikai "Augškalns", uz kā pamata LPSR tiesa dubultuzvārdu likvidēja (kaut viņa sieva un 1943. gadā dzimusi meita turpināja būt ar dubultuzvārdu.
  2. Pēc Jāņa Aberberga-Augškalna nāves tā manuskriptus ģimene nodeva Misiņa bibliotekai līdz ar lielāko daļu viņa mājas bibliotekas.
  3. Klasiska tā laika latviešu ģimenes traģēdija: viens no Aberberga šāvējiem bija viņa vedeklas brālis Anatolijs Veispāls.

Fotogrāfijas

Literatūra par šo tēmu

  • Augškalns-Aberbergs J. Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija: Vēsturisks atskats. - Nākotnes kultūra: Rīga, 1929.- 154 lpp.
  • Latvijas enciklopēdija. – Rīga, 2002, 1. sēj., 19. lpp.
  • Heinrihs Strods. Latvijas pirmās padomju okupācijas aktīvistu vajāšanas. // Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 16. sējums "Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. gados". - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005.

Resursi internetā par šo tēmu