Arbitrs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Arbitrs (no lat. arbiter - "liecinieks šķīrējtiesnesis") - divu strīda pušu izraudzīts šķīrējtiesnesis, kurš spriež tiesu pēc sirdsapziņas. Senajā Romā arbitram piekrita lietas par mantojuma dalīšanu, robežstrīdi u.tml. Arbitrs centās samierināt strīda puses, vairāk turoties pie taisnīguma principiem, nekā pie likuma.

Skat. arī arbitrāža

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 113. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu