Artilērija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Artilerija.jpg

Artilērija (no fr. artillerie, an. artillery, vc. Artillerie, kr. артиллерия) - militāra tehnika (mehāniskā artilērija un uguns artilērija) kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē (skat. katapulta), līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās cietokšņu artilērija, aplenkuma artilērija, lauka artilērija un jūras artilērija, domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka karakuģu satriekšanai no attāluma. Līdz ar šaujampulvera parādīšanos, kopš XV gs. mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija. Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 6 pamatkategorijās: bombardas, lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, balsta granātmetēji, ko tradicionāli apkopo apakšvienībās - baterijās.

Anglijas karalistē XVI-XVII gs. pastāvējusī artilērijas pamatklasifikācija

Greener William Wellington. The gun and its development. - Skyhorse Publishing - 2013 (1881)

nosaukums kalibrs (collas) stobra svars (mārciņas) lodes svars (mārciņas) pulvera svars (mārciņas)
karaliskais lielgabals (Cannon royal) 8 1/2 8000 66 30
lielgabals (Cannon) 8 6000 60 27
lielā serpentīna (Cannon serpentine) 7 5500 53 1/2 25
jauktenis (Bastard cannon) 7 4500 41 20
vidējais lielgabals (Demi cannon) 6 1/2 4000 33 1/2 18
 ? (Cannon petro) 6 4000 24 1/2 14
kulverīna (Culverin) 5 1/2 4500 17 1/2 12
basilisks (Basilisk) 5 4000 15 10
vidējā kulverīna (Demi culverin) 4 3400 9 1/2 3
jaukteņa kulverīna (Bastard culverin) 4 3000 5 5 1/2
sakara (Sacar) 3 1/2 1400 5 1/2 5 1/2
minjons (Minion) 3 1/2 1000 4 4
falkons (Falcon) 2 1/2 660 2 3 1/2
falkonete (Falconete) 2 500 1 1/2 3
serpentīna (Serpentine) 1 1/2 400 3/4 1 1/2
rabinets (Rabinet) 1 300 1/2 3/4

Literatūra par šo tēmu

  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.4., 22.-24. lpp.
  • Faugeron. Artilērijas manevrs. // Militārais apskats. 1932., Nr.6., 1087.-1122. lpp.
  • Grūbe Jānis. Bauskas pils lielgabali. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1999. Nr.3., 44.-55. lpp.

  • David Cressy. Saltpeter: The Mother of Gunpowder. - Oxford University Press, 2012
  • Greener William Wellington. The gun and its development. - Skyhorse Publishing - 2013 (1881)

  • Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
  • Артиллерия русской армии эпохи феодализма. Т. 1.:
    • Кн. 1. Артиллерия русской армии в период возникновения и развития феодализма (IX-XVII вв.) - Воениздат: Москва, 1959 - 390 с.
    • Кн. 2. Артиллерия русской армии в период укрепления абсолю тизма (XVIII в.). - Воениздат: Москва, 1960 - 179 c.
    • Кн. 3. Артиллерия русской армии в период разложения феодализма (конец XVII - первая половина XIX в.) - Воениздат: Москва, 1962 - 696 c.
  • Артиллерия русской армии в эпоху капитализма (60-е гг. XIX в. - 1917 г.). Т. 2.
    • Кн. 4. Артиллерия русской армии в период утверждения капитализма (60-е гг. - начало 90-х гг. XIX в.) - Воениздат: Москва, 1966 - 596 с.
    • Кн. 5. Артиллерия русской армии в период империализма (90-е гг. XIX в. - 1905 г.) - 1970
    • Кн. 6.
  • Т. 3. Артиллерия Советской Армии до Великой Отечественной Войны (октябрь 1917 г. - июнь 1941 г.).
    • Кн. 7.
    • Кн. 8. Советская артиллерия в период между гражданской и Великой Отечественной войнами (1921 г. - июнь 1941 г.) - 1964
  • Кирпичников А.Н. Метательная артиллерия Древней Руси // МИА. - 1958. - № 77. — С. 7–51.
  • Кротов П.А. Артиллерия в Полтавской битве 1709 г. (некоторые спорные вопросы) // Мавродинские чтения. Сборник статей. СПб., 2002. С.125-128.

Resursi internetā par šo tēmu