Atsevišķā studentu rota

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Studentu rota nozime.png

Atsevišķā latviešu rota jeb Studentu rota (vc. Lettische Besondere Kompagnie, Studenten-Kompagnie) - viena no Latvijas Pagaidu valdības latviešu nacionālajām vienībām, izveidota 1919. gada 20. decembrī ar Apsardzības ministra pavēli Nr.13. no latviešu studentu korporāciju brīvprātīgajiem (216 vīri, no kuriem 117 bija t.s. korporeļi). Arī turpmāk tika komplektēta no pilsonības pārstāvjiem. Netika iekļauta Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), bet pakļauta tieši apsardzības ministram. Komandieri:

  • kapitans N.Grundmanis (20.12.1918.-06.03.1919.)
  • kapitans A.Galindoms (06.03.1919.-21.03.1919.)

Rotas adjutants M. Gailītis, saimniecības daļas pārzinis Fr. Zommers, Vadu komandieri: A. Galindoms, A. Stalbe un P. Pommers. Tā kā rota bija nokomplektēta no turīgo pilsonības aprindu pārstāvjiem (latviešu vienības tika formētas, raugoties no karavīru kārtas un mantiskā stāvokļa), tai bija īpašs statuss un apgāde. Pirmā vienība, kas uzreiz pēc safrmēšanas saņēma viena tipa uniformu (Francijas armijas t.s. "Adriana" kaskas, Krievijas impērijas armijas puskažociņus, vācu armijas zābakus). Tika pilnībā apbruņota ar strēlnieku ieročiem (kurus ieguva Rīgas latviešu zemessargu 1. rota, aplaupot vācu armijas noliktavas Eksporta ostā). Rotai kā vienībai ar īpašu statusu un ne no vienkāršās tautas komplektētu personālsastāvu tika ļauts pašiem ievēlēt komandējošo sastāvu (atbilstoši laika garam, tika pieprasītas tiesības nevis uz ieceltu, bet pašu karavīru ievēlētu komandieri, par kuru Apsardzības ministram nācās apstiprināt ievēlēto kapitanu N.Grundmani), apspriest kaujas uzdevumus. Decembra beigās vienībā bija aptuveni 210 karavīri. Rota novietojās Rīgas namīpašnieku krājaizdevumu sabiedrības namā Aleksandra (mūsd. Brīvības) bulvārī 32. Sākotnēji apmācības notika Rīgas Latviešu biedrības zālē, bet sākot ar 27. decembri - Eksportostā mīnukuģa "Princess Margreth" britu instruktoru uzraudzībā. Rotas pamatuzdevums bija apsargāt Pagaidu valdību, veikt pārtikas rekvizīcijas zemnieku saimniecībās Rīgas apkaimē. 27. decembrī plkst. 10.00 Atsevišķā studentu rota kopā ar Instruktoru rezervi un Skolnieku rotu pēc Pagaidu Valdības rīkojuma piedalījās pirmā Latvijas karaspēka parādē Stabu un Aleksandra ielu krustojumā pretī Apsardzības ministrijai. Atsacījās pakļauties pavēlei un doties uz Inčukalnu (skat. Inčukalna kauja), jo uzskatīja, ka pretinieku pārspēks ir pārāl liels. 1919. gada 2. janvārī rota pameta Rīgu - tuvojās lielinieku spēki, - un pavadīja Pagaidu valdību uz Mītavu (mūsd. Jelgava), bet 05.01. uz Lībavu (mūsd. Liepāja). Janvārī veica dzelzceļa sardzes pienākumus. Liepājā rotu ietērpa vācu armijas parauga uniformās ar nacionālajām zīmotnēm, dienesta pakāpju nozīmēm un kokardēm, piešķīra 8 angļu Madsen tipa patšautenes.

17. februārī ~200 rotas karavīru tika nosūtīti uz fronti, uz Rudbāržu muižu palīgā hauptmaņa Dormogena nodaļai, kur tika piekomandēti Atsevišķajam latviešu bataljonam. 3. martā piedalījās zemessardzes vispārējā uzbrukumā LSPR armijai, neveiksmīgi mēģinot ieņemt Jauno muižu. 6. martā bija kopā ar bataljonu sadursmē pie Airītēm, kur apšaudē krita rotas komandieris Grundmanis. Kā atbalsta vienība piedalījās Saldus un Jaunpils (16.03.) ieņemšanā. 1919. gada 21. martā (kad Latviešu atsevišķais bataljons tika pārformēts par Latviešu atsevišķo brigādi) rota papildināta un pārformēta par Atsevišķo studentu bataljonu.

Literatūra par šo tēmu

  • LVVA fonds Nr. 1515, 1. apr. (Latviešu atsevišķās rotas pavēles un sarakste 1918./19.),
  • Krīpens A. Studentu rotas kauju gaitas. // Universitas. 1959. Nr.6, rudens, 25.-28.lpp.
  • Ikšels, P. Atmiņas par atsevišķo studentu rotu. // Universitas. 1982. Nr.49 (212), pavasaris, 6.-10.lpp.
  • Ikšels, P. Fakti un atmiņas par Studentu rotas un Kalpaka bataljona dibināšanu. // Universitas. 1971. Nr.27 (190), pavasaris, 32.-33.lpp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 269.-270. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Vietējās ziņas. Latviešu studenti Latvijas armijā. // Jaunākās ziņas. 22.12.1918., 5. lpp.

  • Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.

Resursi internetā par šo tēmu