Babilonija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Babilonijas valsts
Ishtar Gate Babylon.png
dinastijas:
  • 1. Babilonijas dinastija (amoriešu)
  • 2. Babilonijas dinastija (Jūras valsts)
  • 3. Babilonijas dinastija (kasītu)
  • 4. Babilonijas dinastija (isinītu)
  • 5. Babilonijas dinastija (Jūras valsts)
  • 6. Babilonijas dinastija (bazītu)
  • 7. Babilonijas dinastija (elamītu)
  • 8. Babilonijas dinastija (E)
  • 9. Babilonijas dinastija
  • 10. Jaunbabilonijas dinastija (haldiešu)
Babylon 560 BC.jpg

Babilonija jeb Babilonijas valsts (asīr. Karduniaš, angl. Babylon, vāc. Babylon, fr. Le royaume de Babylone, kr. Вавилония) - pilsēta, pilsētvalsts, pēc tam Jaunbabilonijas valsts Mezopotāmijas centrālajā daļā laikā no 1894.-648. g.p.m.ē., kuru izveidoja semītu tauta amorieši. Galvaspilsēta Babilona (pirms tam šumeru pilsēta Kadingira), no kā atvasināts valsts nosaukums. Valsts pārvaldē un rakstos tika izmantota akadiešu valoda, savukārt reliģiskajos kultos - šumeru valoda. 1895. g.p.m.ē. amoriešu jahrurumu cilts vadonis Sumuabums iekaroja Babilonas pilsētu un izveidoja savu valsti (dienvidu robeža bija aptuveni 30km no pilsētas mūriem), iedibinot pirmo Babilonijas valdnieku dinastiju (t.s. amoriešu dinastija), esot pakļautai Larsaivasaļvalsts. Ap. 1800. g.p.m.ē. Babilonija bija kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām pilsētvalstīm centrālajā Mezopotāmijā. VII gs.p.m.ē. Babiloniju iekaroja Asīrija, padarot par savu provinci. Pēc Asīrijas išiakuma Šamšiadada I nāves Babilonijas valdnieks Hamurapi uzsāka strauju ekspansiju kā suverēns monarhs, un laikā no 1764. līdz 1756. gadam, iekarojis Elamu, Asuru, Ešnunu un Suzianu, izveidoja monolītu, visu Divupi aptverošu lielvalsti ar vienotu likumdošanu (sk. Hamurapi likumi), nodokļu sistēmu, pārvaldi. Babilonijas I dinastijas beigās sākas Senbabilonijas valsts sabrukums. Tai viens pēc otra uzbrūk 4 ienaidnieki – semīti no Šumeras dienvidu piejūras apgabaliem, elalīti no Zagrosas, heti no ziemeļiem, pēc tam arī gutiji un kasīti no Irānas kalnienes. Ietekmi saglabāja semīti, iegūstot valsts dienvidu apgabalus, un kasīti, ieņemot centrālos un ziemeļu apgabalus. Sākās kasītu dinastijas valdīšanas laiks (aizsāk valdnieks Gandašs), kurš turpinājās līdz 1165. gada p.m.ē. asīriešu iebrukumam. Tūlīt pēc tam, tajā pašā 1165. gadā p.m.ē. Babiloniju iekaro elamīti. Kopš tā laika, līdz pat laikam, kad VII gs. p.m.ē. izveidojas t.s. Jaunbabilonijas valsts, Jaunbabilonija jeb Jaunbabilonijas valsts (arī Haldeja - Asīrijas vietvalža Nabupalasara iedibinātās haldiešu dinastija no 626. g.p.m.ē. līdz 538. g.p.m.ē.), kas atradās politiskā atkarībā no Asīrijas, un piedzīvoja ilgstošu politisku panīkumu. Jaunbabilonijas valstij beidzot pastāvēt (538. gadā p.m.ē., kad to iekaro Ahemenīdu valsts), tās teritorijā turpināja darboties Hamurapi likumi un senās tiesību paražas, kā tas redzams no līdz mūsdienām nonākušajiem tā laika līgumu un citu tiesību dokumentu piemēriem.

Skat. arī: tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos, aramieši

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.


  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
  • Michael Jursa. Die Babylonier - Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C. H. Beck, München, 2004, ISBN 3-406-50849-9

  • Клочков И.С. Духовная культура Вавилонии: человек, судьба, время. - Наука, Гл. ред. вост. лит.: Москва, 1983
  • Клочков И.С. К вопросу о вавилонской этике // Вестник Древней Истории. Москва, 1975. № 3. С. 101-116.
  • Клочков И.С. Старовавилонская поэма из цикла сочинений о невинном страдальце // Вестник Древней Истории. Москва, 1978. № 1. С. 9-25.
  • Клочков И.С. Поздневавилонский список поэтов и ученых // Вестник Древней Истории. Москва, 1983. № 2. С. 101-105.
  • Литература Вавилонии и Ассирии. Пер. с аккад. / Сост. В.К.Афанасьевой и И.М.Дьяконова. - Худож. лит.: Москва, 1981.
  • Кьера Э. Они писали на глине: Рассказывают вавилонские таблички. - Москва, 1984.

Resursi internetā par šo tēmu