Rusova hronika

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Baltazara Rusova Livonijas hronika (vc. Chronica der Prouints Lyfflandt) - XVI gs. viduslejvācu valodā sarakstīta Livonijas vēsture no senākajiem laikiem līdz 1577. gadam, kuras autors ir luterāņu mācītājs un skolotājs Rēvelē (mūsd.Tallina) Baltazars Rusovs. Autors kā avotus ir izmantojis vecāko Livonijas Atskaņu hroniku, kā arī citas Ordeņa hronikas un, iespējams, arī Indriķa hroniku, taču viņa aprakstā bieži sastopamas hronoloģijas kļūdas un pat fantastiski izdomājumi. Neraugoties uz to, zināmu vēsturnieka interesi var raisīt tajā iekļauti fragmenti citiem avotiem, piemēram, no Honekes Livonijas hronikas, kura līdz mūsu dienām nav saglabājusies, u.tml. Sākot ar Livonijas kara attēlojumu hronika iegūst patstāvīga avota vērtību. Livonijas kara notikumu aprakstīšanai Rusovs izmantoja gan paša novērojumus un atmiņas, gan laikabiedru ziņojumus, gan atsevišķus dokumentus no Rēveles rātes arhīva, kā arī Livonijas kara laikā izdotās skrejlapas. Darbā pamatā aplūkotas ziņas par apstākļiem Ziemeļlivonijā (mūsd. Igaunijā), mazāk par notikumiem Vidzemē, bet par Kurzemi gandrīz nemaz. Autors ir fanātisks protestants, izteikti naidīgi noskaņots pret katolicismu, vēsturiskos notikumus vērtē no luteriskās morāles skatu punkta, izteikts zviedru politiskās varas piekritējs; kā namnieku kārtas pārstāvis Rusovs savā darbā noskaņots pret bruņniecību, līdz ar to darbam visai propagandiskas iezīmes. XVII un XVIII gs. Rusova hroniku plaši izmantojuši citu hroniku autori, piemēram, Dionisija Fabricija hronika lielā mērā ir Rusova hronikas tulkojums latīņu valodā.

Hronikas publicēta 1578. gadā Rostokā. Pirmais izdevums sastāvēja no trīs daļām:

Darbs īsā laikā kļuvis tik populārs, ka 1584. adā Bartā (Pomerānijā) Rusovs publicēja otru, papildinātu (līdz 1583.) izdevumu, ko pieņemts izmantot vēstures zinātnē. Otrais izdevums tika papildināts ar jaunu - IV daļu, - kas aptvēra laika posmu no 1577. gada līdz 1583. gadam (Livonijas kara noslēgumam). Hronika ar vārdu tulkojumiem mūsdienu vācu valodā 1846. gadā izdota Napjerska "Scriptores rerum Livonicarum" II sējumā, bet 1895. gadā iznāca Ed. Pabsta veikts hronikas teksta tulkojums mūsdienu vācu valodā. Ed. Veispala veiktais tulkojums latviešu valodā iznāca 1926. gadā (iemžēl šis darbs ir nekvalitatīvs).

Literatūra par šo tēmu

  • Rusovs B. Livonijas kronika. / Ed.Veispala tulkojums. - Valters un Rapa: Rīga, 1926. - 214 lpp.
  • Rusovs Baltasars. Livonijas kronika. - Arto-1: Rīga, 2011. - 216 lpp.
  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 87.-89. lpp.

  • Balthasar Rüssouw. Chronica Der Prouintz Lyfflandt : darinne vormeldet werdt: wo datsüluige Landt ersten gefunden, unde thom Christendome gebracht ys, Wol de ersten Regenten des Landes gewesen sint ... - Augustin Ferber: Rostock, 1578 - S. 406
  • Balthasar Russow. Chronicen und Geschichtsdenkmale von Liv-, Ehst- und Kurland. - Leipzig/Riga, 1846 - S. 368
  • Balthasar Russow. Balthasar Russow's Chronica der Prouintz Lyfflandt. / N. Kymmel - 1857 - S. 194

  • Зутис Я. Очерки по историографии Латвии. I часть. Прибалтийско-немецкая историография. - Латгосиздат: Рига, 1949. с. 29-35.
  • Рюссов Бальтазар. Ливонская хроника // Сборник материалов и статей по истории Прибалтийского края. Том II - 1879.

Resursi internetā par šo tēmu