Bruņinieks

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Atkarībā no konteksta:

  • 1. Ieroču nesējs (an. squire) jeb bruņnesis (an. man at arms, fr. gendarmes, kr. латник) - sākotnēji smagi bruņots jātnieks Rietumeiropā un Centrāleiropā, kurš nav iesvētīts par bruņinieku. Par bruņnesi varēja kļūt arī nedižciltīgie, izrādot izcilas militārās spējas dienestā. Latviešu literatūrā arī šos smagi bruņotos jātniekus tradicionāli dēvē par bruņiniekiem.
  • 2. Bruņinieks (an. knight, vc. Ritter, kr. рыцарь) - 10.-13. gs. veidojusies dižciltīgo kategorija Eiropā. Pat piedzimstot dižciltīgā ģimenē, cilvēks vēl nebija bruņinieks. Vīrietis par bruņinieku tika iesvētīts īpašā ceremonijā tikai tad, kad citi bruņinieki atzina viņu par sev līdzvērtīgu. Ceremonijas svarīgākais elements bija colée - sitiens ar zobenu plakaniski pa plecu. Tas simbolizēja pēdējo pāridarījumu, ko jaunais bruņinieks sev pieļauj, bez atbildes sitiena.

Bruņinieku bija ļoti maz, daudz vairāk bija tādu, kas nedabūja zelta piešus, neraugoties uz izcelsmi. Piemēram, 1459. gadā visā Anglijas karalistē bija aptuveni tikai 190 bruņinieki, bet ja atskaita pērus, kuri lielāko tiesu bija kungi gados, tad paliek pāri kādi 150 kaujasspējīgi īpatņi. Arī pirms Simtgadu kara Anglijas karalistē bija mazliet vairāk nekā 400 bruņinieku, bet ap 1500. gadu - kādi 300. Arī Francijas karalistē 14. gs. otrajā pusē bruņinieki bija kādi 11-12% no visiem smagi bruņotajiem jātniekiem, bet vēlāk to skaits strauji saruka: 1411. gadā zem Orleānas Šarla karogiem bruņinieki un banereti bija tikai 3,3% no visiem bruņās tērptajiem (no 674 bruņnešiem); zem armanjaku piekritēju karogiem – 1414 bruņinieki (no 3306 bruņnešiem); dofina armijā 1418.-1420. gados 2,3% (no 3187 bruņnešiem). Armijā, kas 1429. gadā devās uz Orleānu, bija tikai 40 bruņinieki.

Skat. arī: bruņas, bruņniecības sols, bruņniecības matrikula, bruņinieku turnīrs, žandarms

Bruņinieka ekipējuma evolūcija Eiropā

Resursi internetā par šo tēmu