Burmeistars

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Burmeistars (no vc. Burgermeister, pilsētas galva), dokumentos visbiežāk saukts par priekšnieku (Vorsteher) - Kurzemē ķoniņu ciema vecākais, pārstāvēja sava ciema iedzīvotājus juridiskajos darījumos un kontaktos ar pārvaldes iestādēm, izšķīra ciema iedzīvotāju sīkās ķildas un rūpējās par kārtību brīvciemā.

Burmeistara pilnvaras aprobežojoties ar dažādu iestāžu rīkojumu izsludināšanu iedzīvotājiem un to izpildīšanas uzraudzīšanu; sodīšanas tiesības viņam nebija, savukārt viduslaikos burmeistaru pilnvaras bijušas krietni plašākas – tie apmācījuši kara mākslā jaunekļus, komandējuši sava ciema karavīru vienību, tiesājuši savu ciemu iedzīvotājus. Pie burmeistara glabājās lēņa grāmatas un citi ciema dokumenti. Līdz XIX gadsimta vidum burmeistara stāvoklis no tēva uz dēlu tika pārmantots vienā ģimenē, kas tieši cēlusies no ciema ciltstēva – „tās īstās saknes“, piemēram, Ķoniņciema vecākie XVIII gadsimtā bija kuršu lēņavīra Andreja Peniķa tiešie pēcteči, kas saimniekoja "Ķīkāļu" mājās. Kurzemē ķoniņi burmeistarus dēvējuši arī par "vecajiem tēviem". XIX gadsimta vidū burmeistarus uz mūžu jau ievēlēja visu ciema saimnieku kopsapulcēs. Lielāko autoritāti brīvzemnieku vidū baudījis Ķoniņciema burmeistars, pie kura Ķoniņciemā vienu vai divas reizes gadā uz apspriedi sabrauca citu brīvciemu vecākie, un viņu sapulces līdzinājušās svētkiem.

Skat. arī mērs, pilsētas stārasts, pilsētas galva