Domēne

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Domēne (viduslat. domanium, domaenium - "valdījums"; no lat. dominium - "īpašums") - atkarībā no konteksta, Eiropā viduslaikos:

  • 1. Monarham (tā dzimtai) tieši piederošs valdījums, nepastarpināti pakļauts tā politiskajai, militārajai un tiesu varai.
  • 2. Zemes kunga tiešais īpašums/valdījums (nošķirts no zemniekiem lietošanā iedalītās zemes), ko dzimtcilvēki apstrādāja klaušu kārtībā.

Skat. arī: apanāža, kamerālīpašums, regālijas, muiža

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.