Emīrs

No ''Vēsture''

Emīrs (ar. امير‎‎ - ’amīr - pavēlnieks, karavadonis) - tjurku ciltīs militārais rangs, vēlāk augstākās aristokrātijas tituls. Sākotnēji jēdziens nozīmēja "karavadonis", taču ar laiku, daudziem šādiem karavadoņiem kļūstot par monarhiem, tituls sāka apzīmēt monarhu, kas pēc statusa līdzvērtīgs Eiropas tituliem hercogs, kņazs. Emīra valdījums ir emirāts. Atkarībā no statusa, titulu papildināja:

• Kalifs Umars ibn al-Hattabs (581.-644.) sāka lietot titulu īstenticīgo emīrs (امیر المعمنین — ’amīr al-mu’minīn). Bez Omeijādu dinastijas valdniekiem sevi par īstenticīgo emīriem dēvēja arī Abasīdu dinastijas, Fatimīdu dinastijas, Almohadu dinastijas valdnieki.
• Almoravīdu dinastijas un Merinīdu dinastijas valdnieki pieņēma titulu musulmaņu emīrs (امیر المسلمین — ’amīr al-muslimīn).
• Kalifāta laikā, lielvezira tituls bija emīru emīrs (امیر المراع — ’amīr al-umarā’), pēc statusa līdzvērtīgs Eiropas mažordoma titulam.

Mirza:

Persiešu tituls mirza ir saīsinājums no "emir zade" (امیر زادح — amir zâdah, emīra dēls).

Mūsdienās

• Emīra tituls automātiski tiek piešķirts Saūdu Arābijas monarhu dēliem.
• Par emīriem dažkārt dēvē svētceļinieku grupu uz Meku grupu vadītājus.