Federācija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Federācija jeb savienība (no lat. foederatio - "savienība"; angl. federation, vāc. Bundesstaat, Föderation, fr. fédération, kr. федерация) - savienota valsts, kas gan pati ir suverēna valsts ar savu konstitūciju un centralizētām valsts varas institūcijām, gan arī tās atsevišķās sastāvdaļas jeb pavalstis ir ar lielu autonomiju iekšlietās, t.i. valstiskuma iezīmēm. Eiropā vecākā federācija ir 1818. gadā nodibinātā Šveices federācija (oficiāli: Šveices konfederācija). Plašāk zināmš federācijas forma izveidojās Ziemeļamerikā, kur štatu konfederācija 1787. gadā pārtapa par federāciju - ASV. kas kļuva par paraugu daudzu citu valstu federatīvajai iekārtai (Meksikas, Brazīlijas, Austrālijas u.c.). Savdabīga federācijas forma bija 1922. gadā dibinātā PSRS, kuras 1936. un 1977. gadu konstitūcijās de iure bija pasludināta savienoto republiku suverenitāte, taču faktiski tās bija tikai administratīvas vienības.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 35. lpp.