Georgijas traktāts (1783.)
Līgums par to, ka Kartlijas un Kahetijas cars Iraklijs II atzīst Viskrievijas impērijas aizgādību un augstāko varu
1783. gada jūlija mēneša 24ajā dienā
Visuvarenā svētajā Trīsvienībā vienotā vienīgā slavētā Dieva vārdā.
Kopš seniem laikiem Viskrievijas impērija, esot vienā ticībā ar gruzīnu tautām, bijusi šīm tautām aizstāvis, palīgs un patvērums, bez kā tās būtu no saviem kaimiņiem sagrautas. Viskrievijas patvaldnieku aizgādība gruzīnu cariem, dzimtai un to pavalstniekiem dotā, ir par iemeslu pēdējo atkarībai no pirmajiem, kas izriet no paša Krievijas imperatora titula. V.i.a., šobrīd veiksmīgi valdošā, nepārprotami paudusi šīm tautām savu monarhisko labvēlību un cēlsirdīgās rūpes, vērstas lai atbrīvotu tās no verdzības jūga un no neizturamajām nodevām ar jauniešiem un jaunietēm, kuras dažas no šīm tautām maksāt spiestas, un savu monarhisko nicinājumu pret tiem valdniekiem [kas šādas nodevas uzlikuši]. Šāds stāvoklis piespiedis [izteikt šo], tās troņa priekšā no viņa gaišības Kartlijas un Kahetijas cara Iraklija Teimuraza dēla atnesto lūgumu par viņa un viņa mantinieku un pēcnieku, ar visām caristēm un zemēm pieņemšanu v.a. un tās augsto mantinieku un pēcnieku monarhiskajā aizgādībā. Atzīstot Viskrievijas imperatoru augstāko varu pār Kartlijas un Kahetijas cariem, visžēlīgi nolēma uzrakstīt un noslēgt ar pieminēto viņa gaišību caru draudzības līgumu, ar kura palīdzību, no vienas puses, viņa gaišība savā un savu pēcnieku vārdā atzīst v.i.a. un tās augsto pēcnieku augstāko varu un aizgādību pār Kartlijas un Kahetijas valdniekiem un tautām un citām zemēm, kas tiem pieder, svinīgi un precīzi iezīmētu savus pienākumus Viskrievijas impērijas izpratnē, bet no otras puses, v.i.a. varētu atbilstoši norādīt, kādas priekšrocības un labumi tiks dāvāti pieminētajām tautām un to valdniekiem no viņas dāsnās un stiprās rokas.
Lai noslēgtu šādu līgumu, v.i.a. nolēma pilnvarot ar varu viņa gaišību Romas impērijas kņazu, savu karaspēku ģenerālanšefu, regulārās un neregulārās vieglās kavalērijas un daudzu citu kara spēku pavēlnieku, senatoru, valsts kara kolēģijas viceprezidentu, Astrahaņas, Saratovas, Azovas un Viskrievijas valdnieka vietvaldi, savu ģenerāladjutantu un īsteno kambarkungu, kavaliergvardu pulka poručiku, leibgvardes Preobraženskas pulka apakšpulkvedi, ieroču palātas darbnīcas galveno priekšnieku, Sv. apustuļa Andreja, Ņevas Aleksandra ordeņu kavalieri, kara Sv. mocekļa Jura un Sv. apustuļiem līdzīgā kņaza Vladimira lielo krustu kavalieri, karalisko Prūsijas Melnā un Polijas Baltā ērgļa un Sv. Staņislava ordeņu kavalieri, Zviedrijas Serafima, Dānijas Ziloņa un Holšteinas Sv. Annas ordeņu kavalieri Grigoriju Aleksandra dēlu Potjomkinu, klāt neesot, izvēlēties un pilnvarot savā vārdā, ko viņš uzskatīs par labu lemt, un kurš tāpēc izvēlējies un pilnvarojis labdzimušo kungu no v.i.a. armijas, ģenerālporučiku, Astrahaņas guberņas karaspēka komandieri, v.i.a. īsteno kambarkungu un Krievijas Sv. Ņevas Aleksandra, kara mocekļa un [drakona] uzvarētāja Jura un Holšteinas Sv. Annas ordeņu kavalieri Pāvilu Potjomkinu. Bet viņa gaišība Kartlijas un Kahetijas cars Iraklijs Teimuraza dēls izvēlējies un pilnvarojis no savas puses viņu spožību savu kreisās rokas ģenerāli kņazu Ivanu Konstantīna dēlu Bagrationu un viņa gaišību ģenerāladjutantu kņazu Garsevanu Čavčavadzi. Minētie pilnvarotie, ar Dieva palīdzību ķērušies pie lietas un, mainījušies savstarpējām pilnvarām,to spēkā noteikuši, noslēguši un parakstījuši sekojošos artikulus.
Pirmais artikuls
Viņa gaišība Kartlijas un Kahetijas cars savā, savu mantinieku un pēcnieku vārdā svinīgi uz visiem laikiem atsakās no jebkādas vasalitātes vai kāda nebūt titula no Persijas vai citas lielvalsts un ar to visai pasaulei paziņo, ka neatzīst pār sevi un [saviem] pēcniekiem [nevienu] citu patvaldību, kā tikai v.i.a. un tās augsto mantinieku un Viskrievijas troņa pēcnieku augstāko varu un aizbildību, solot šim tronim uzticību un gatavību veicināt [visu iespējamo] valsts labā katru reizi, kad tas no viņa tiks prasīts.
Otrais artikuls
V.i.a. pieņemot tik vaļsirdīgu viņa gaišības solījumu, līdzīgi apsola un ar savu imperatorisko vārdu nodrošina savā un savu pēcnieku vārdā, ka viņu labvēlība un aizgādība Kartlijas un Kahetijas cariem nekad netiks atņemtas. To apliecinot v.a. dod savu imperatorisko solījumu saglabāt neskartus viņa gaišības cara Iraklija Teimuraza dēla valdījumus, domājot attiecināt šo solījumu arī uz tiem valdījumiem, kas ar laiku [dažādu] apstākļu dēļ [tam] nāks klāt, vai citādā veidā tam piederīgi tiks apstiprināti.
Trešais artikuls
Redzot to vaļsirdīgumu, ar kādu viņa gaišība Kartlijas un Kahetijas cars atzīst Viskrievijas imperatoru augstāko varu un aizgādniecību, nolemts, ka minētiem cariem, mantojot troni, uzreiz jāinformē par to Krievijas imperatoru galmu, caur saviem sūtņiem prasot apstiprinājumu un investitūru valdīšanai, kas [izpaužas] ar Viskrievijas impērijas ģerboni [rotātā] diplomā, zīmē, kurā iekšā ir minēto caristu ģerboņi, [kā arī] zobenā, scepterī un sermuļādu apšūtā mantijā [ko piešķir Viskrievijas imperators šim caram].
Šīs zīmes vai nu sūtņiem tiks nodotas, vai caur pierobežas priekšniecību tiks nogādātas caram kuram, tās saņemot Krievijas ministra klātbūtnē, svinīgi jāzvēr uzticību un cītību Krievijas impērijai un Viskrievijas imperatoru augstāgās varas un aizgādības atzīšanu, atbilstoši šim traktātam pievienotajai formai [formulai]. Šo rituālu arī šoreiz jāizpilda no viņa gaišības cara Iraklija Teimuraza dēla puses.
Ceturtais artikuls
Lai pierādītu, ka viņa gaišības nodomi lēmumā par tik ciešu savienošanos ar Viskrievijas impēriju un šīs impērijas valdnieku augstākās varas un aizgādības atzīšanu ir bez viltus, viņa gaišība apsola, pirms tam to nesaskaņojot ar pie viņa akreditēto v.i.a. ministru un galveno pierobežas priekšnieku, nekontaktēties ar apkaimes valdniekiem. Bet ja ierodas to sūtņi vai tie atsūta vēstules, tos pieņemot, jāapspriežas ar v.i.a. ministru un galveno pierobežas priekšnieku par šo sūtņu izraidīšanu un atbilstošu atbildi to valdniekiem.
Piektais artikuls
Lai būtu ērtāki kontakti un vienošanās ar Krievijas imperatoru galmu, viņa gaišība cars vēlas šajā galmā savi ministru jeb rezidentu, bet v.i.a., to vēlīgi pieņemot apsola, ka tas viņas galmā tiks uzņemts kā līdzvērtīgs citu valdošo kņazu ministriem, kuri ir tam atbilstošā rangā,, un bez tam vēlas arī no savas puses viņa gaišības galmā uzturēt Krievijas ministru jeb rezidentu.
Sestais artikuls
V.i.a., labvēlīgi pieņemot tās varas un aizgādības atzīšanu par augstāko pār Kartlijas un Gruzijas caristēm, apsola savā un savu pēcnieku vārdā:
- 1. Šo caristu tautas uzskatīt par esošām ciešā savienībā un pilnīgā saskaņā ar viņas impēriju un, attiecīgi, to ienaidniekus atzīt par saviem ienaidniekiem; tādēļ miers, šajā apvidū noslēgts ar Osmaņu Portu, Persiju vai citu lielvalsti, attiecas arī uz šīm v.a. aizgādībā esošajām tautām.
- 2. Bez pārmaiņām saglabāt viņa gaišības Iraklija Teimuraza dēla un viņa dzimtas mantinieku un pēcnācēju [tiesības uz troni] Kartlijas un Kahetijas caristē.
- 3. Ar iekšējo pārvaldi saistīto varu, tiesu un sodīšanu, nodokļu ievākšanu atstāt viņa gaišības cara pilnā ziņā un labumam, aizliedzot saviem kara vai civilajiem priekšniekiem iejaukties kādos [tā] lēmumos.
Septītais artikuls
Viņa gaišība cars, ar atbilstošu cieņu pieņemot no v.i.a. tik vēlīgu iedrošinājumu, apsola savā un savu pēcnācēju vārdā:
- 1. Vienmēr būt gatavs kalpot v.a. ar savu karaspēku.
- 2. Visos ar dienestu v.a. [labā] saistītos jautājumos ikdienā kontaktēties ar Krievijas priekšniekiem, apmierināt to prasības un sargāt v.a. pavalstniekus no visām briesmām un spaidiem.
- 3. Ieceļot cilvēkus amatos un paaugstinot tos rangā priekšroku dot tiem, kuriem ir nopelni Viskrievijas impērijas labā, [jo] no tās aizgādības atkarīga Kartlijas un Kahetijas caristu miers un labklājība.
Astotais artikuls
Kā pierādījumu īpašai monarhiskai labvēlībai pret viņa gaišību caru un tā tautām, un stiprākai šo vienas ticības brāļu tautu piesaistīšanai Krievijai, v.i.a. vēlas, lai viņu katolikosam vai vadošais arhibīskapam būtu vieta Krievijas astotās pakāpes arhiereju vidū, tieši aiz Toboļskas [arhibīskapa], visžēlīgi piešķirot tam uz visiem laikiem Svētās Sinodes locekļa titulu. Par gruzīnu baznīcu pārvaldi un attiecībām, kādām jābūt ar Krievijas Sinodi, par to tiks sastādīts īpašs artikuls.
Devītais artikuls
Izplatot savu labvēlību pār viņa gaišības cara padotajiem, kņaziem un galminiekiem, v.i.a. nosaka, ka tiem Viskrievijas impērijā būs pieejamas visas tās priekšrocības un izdevīgumi, kas Krievijas labdzimušajiem piešķirti, bet viņa gaišība, ar pateicību pieņemot šādu labvēlīgu uzmanības pievēršanu viņa padotajiem, apņemas atsūtīt uz v.a. galmu visu labdzimušo ģimeņu uzvārdu sarakstus, lai pēc tiem varētu precīzi noteikt, kam šādas īpašas tiesības piedien.
Desmitais artikuls
Tiek noteikts, ka visi Kartlijā un Kahetijā dzimušie var apmesties [uz dzīvi] Krievijā, netraucēti izbraukt un tāpat atgriezties, savukārt gūstekņi, ja tie ar ieroču [spēku] vai pārrunām no turkiem, persiešiem vai citām tautām tiktu atbrīvoti, jālaiž brīvībā, [lai iet] kur vēlas, samaksājot tikai tēriņus, kas radušies tos izpērkot un vedot. To pašu viņa gaišība cars svēti apsolās darīt krievu gūstekņu [labā], kas nokļuvuši gūstā pie [viņa] kaimiņiem.
Pirmais pēc desmitā artikuls
Kartlijas un Kahetijas tirgotājiem ir brīve sūtīt savas preces uz Krieviju ar tādām pat tiesībām un priekšrocībām, kādas ir īstajiem Krievijas pavalstniekiem piešķirtas, savukārt cars apsolās nolemt kopā ar galveno pierobežas priekšnieku vai v.a. ministru par Krievijas tirgotāju darbības atvieglošanu viņa zemēs vai caurbraucot uz tirdzniecību citās vietās, jo bez šāda precīza lēmuma par noteikumiem un atvieglojumiem viņas tirgotājiem tie nevar.
Otrais pēc desmitā artikuls
Šis līgums tiek rakstīts uz mūžīgiem laikiem, taču ja ko uzskatītu par nepieciešamu mainīt vai papildināt abpusējam izdevīgumam, to var [veikt] tikai pēc abpusējas vienošanās.
Trešais pēc desmitā artikuls
Ratifikācijas uz šī traktāta jāuzliek sešu mēnešu laikā kopš tā parakstīšanas, vai ātrāk, ja tas ir iespējams.
To apstiprinot zemāk parakstījušies pilnvarotie savu tiesību spēkā parakstījuši šos artikulus un pievienojuši tiem savus zīmogus Georgijas cietoksnī, 1783. gada jūlija mēneša 24ajā dienā.
Pāvils Potjomkins
Kņazs Ivans Bagrationi
Kņazs Garsevans Čavčavadze
Pielikums:
SEPARĀTIE ARTIKULI
Pirmais separātais artikuls
V.i.a. striktā vēlme, lai viņas ticības brāļu tautas, ar viņas impēriju tik ciešām saitēm saistītas, savā starpā dzīvotu pilnīgā saticībā un draudzībā par bailēm to skaudīgajiem kaimiņiem, un kopīgiem spēkiem atsistu jebkuru uzbrukumu to brīvībai, mieram un labklājībai, mudina v.a. dot viņa gaišībai Kartlijas un Kahetijas caram Iraklijam Teimuraza dēlam draudzīgus padomus un pamācības par draudzības un labas sapratnes saglabāšanu ar viņa gaišību Imeretijas caru Solomonu, norādot visu to, kas var tikai palīdzēt pārvarēt dažādus strīdus un novērst visādas nesaskaņas, dodot savu imperatorisko vārdu ne tikai ar savām pūlēm veicināt šo tik derīgo lietu, bet arī garantēt šādu mieru un sapratni.
Viņa gaišība cars Iraklijs, ar pienācīgu pateicību pieņemot augstsirdīgās v.a. rūpes par draudzības saglabāšanu starp vienas izcelsmes un likuma tautām un viņas augstības garantijas, ar šo atzīst, ka savstarpējās attiecībās ar caru Solomonu tagad un turpmāk atzīst v.i.a. par augstāko tiesnesi, pakļaujot visus strīdus un nesaskaņas starp diviem valdniekiem viņas augstākajam lēmumam.
Otrais separātais artikuls
Lai pasargātu Kartlijas un Kahetijas valdījumus no jebkādiem spaidiem no kaimiņu puses un lai pastiprinātu viņa gaišības cara karaspēku aizsardzībai, v.i.a. apsola usturēt viņa zemēs dicus pilnus kājnieku bataljonus ar četriem lielgabaliem, kuriem proviantu un furāžu atbilstoši to štata [sarakstiem] nodrošinās mantās no [attiecīgā] reģiona, saskaņā ar viņa gaišības vienošanos ar pierobežas galveno priekšnieku par [šiem] štatiem noteikto maksu.
Trešais separātais artikuls
Kara gadījumā galvenais pierobežas priekšnieks pilnvarots no v.i.a. [uzņemties] par pienākumu saskaņot ar viņa gaišību Kartlijas un Kahetijas caru rīcību norādīto zemju aizstāvībai un darbībām pret ienaidnieku, kurš nekā savādāk kā par kopīgu naidnieku uzskatāms. Pie tam noteikts, ka ja daļu Kartlijas un Kahetijas karaspēka izmantotu v.i.a. dienestam ārpus to [zemju] robežām, tos jānodrošina ar pilnu uzturēšanu, neatkarīgi no [tā, vai tas tiek nodrošināts] citiem v.a. karaspēkiem.
Ceturtais separātais artikuls
V.i.a. apsola kara gadījumā pielikt visas iespējamās pūles ar ieroču palīdzību, bet miera [slēgšanas] gadījumā [pieprasīt] atdot visas zemes un vietas, kas izsenis Kartlijas un Kahetijas caristei piederējušas, kuras tas paliks turienes caru valdījumā, pamatojoties uz pār tiem noslēgto traktātu par Viskrievijas imperatoru aizgādību un augstāko varu.
Šiem separātajiem artikuliem būs tāds pat spēks, it kā tie būtu vārds vārdā ierakstīti pašā traktātā.
Tādēļ arī ratifikācijas uz viņiem jāuzliek tajā pašā laikā un [tiem] reizē jāstājas spēkā. To apstiprinot zemāk parakstījušies pilnvarotie savu tiesību spēkā parakstījuši šos artikulus un pievienojuši tiem savus zīmogus Jegorjevas cietoksnī, 1783. gada jūlija mēneša 24ajā dienā.
Pāvils Potjomkins
Kņazs Ivans Bagrationi
Kņazs Garsevans Čavčavadze
Pielikums:
PAPILDU ARTIKULS
[Tā] kā Kartlijas un Kahetijas cari kopš seniem laikiem kronējas ar cara vainagu un tiek svaidīti ar svētajām mirrēm, tad v.i.a. savā un sava imperatoriskā troņa pēcnieku vārdā ne tikai visužēlīgi ļauj pieminētajiem cariem īstenot šo svēto rituālu un vēl, redzami pierādot savu īpašo labvēlību, dāvā tiem bez citām imperatora investitūras uz caristi zīmēm, kas līgumā noteiktas, parastu cara kroni, kuru v.a-ībai šobrīd valdošajam caram Iraklijam II jāvalkā, kā arī visugaišie viņa pēcnieki ar šo pašu [kronī] jākronē.
V.a-ība cars Iraklijs, šo visaugstāko v.i.a. labvēlību pieņemot ar pienācīgu cieņu un pateicību, apsola savā un savu pēcnieku vārdā, ka šo pēcnieku svētais kronēšanas un svaidīšanas rituāls notiks ne ātrāk, kā tikai pēc traktātā noteiktā uzticības zvēresta Viskrievijas imperatoriskajam tronim došanas un imperatora diploma par investitūru saņemšanas.
Šo artikulu jāuztver kā piederīgu citiem, kas veido traktātu, ko apstiprinot zemāk parakstījušies pilnvarotie savu tiesību spēkā parakstījuši šos artikulus un pievienojuši tiem savus zīmogus 1784. gada … mēneša 24ajā dienā.
Pāvils Potjomkins
Kņazs Ivans Bagrationi
Kņazs Garsevans Čavčavadze
Pielikums:
PARAUGS, PĒC KURA VIŅA GAIŠĪBA KARTLIJAS UN KAHETIJAS CARS IRAKLIJS TEIMURAZA DĒLS DOS ZVĒRESTA SOLĪJUMU BŪT UZTICĪGS V.I.A. VISKRIEVIJAS PATVALDNIECEI UN ATZĪT VISKRIEVIJAS IMPERATORU AIZGĀDĪBU UN AUGSTĀKO VARU PĀR KARTLIJAS UN KAHETIJAS CARIEM.
„Es zemākminētais, solos un zvēru Visuvarenajam Dievam tā svētā Evanģēlija priekšā, ka vēlos un man jābūt uzticīgam, cītīgam un labvēlīgam v.i.a. visugaišajai un lielvalstiskajai dižajai valdniecei imperatorei un Viskrievijas patvaldniecei Katrīnai Alekseja meitai un tās visulaipnajam dēlam, visugaišajam valdniekam cēzarēvičam un lielkņazam Pāvilam Pētera dēlam, Viskrievijas imperatoriskā troņa likumīgajam mantiniekam, un visiem šī troņa pēcniekiem. Savā, un manu caristu un zemju mantinieku un pēcnieku vārdā atzīstot uz mūžīgiem laikiem v.i.a. un tās augsto mantinieku aizgādību un augstāko varu pār mani un visu manu caristu un zemju mantiniekiem, Kartlijas un Kahetijas cariem, noliedzot jebkuru citu valdnieku un lielvalstu varu pār mani un maniem valdījumiem, lai ar kādu titulu vai iemeslu nebūtu un, atsakoties no to aizgādības, savā kristieša sirdsapziņas tīrībā apņemos Krievijas valsts ienaidniekus uzskatīt par saviem naidniekiem, būt paklausīgs un gatavs katrā gadījumā kalpot, kad būšu nepieciešams v.i.a. un Viskrievijas valstij, tajā visā nesaudzējot savu dzīvību līdz pēdējai asins lāsei. Ar v.a. karaspēka priekšniekiem un civilajiem kalpotājiem būt patiesā saskaņā. Un ja ko v.a. slavas un viņas impērijas lietai apkaunojošu rīcību vai nodomus uzzināšu, tūdaļ dot ziņu. Vārdu sakot, tā rīkoties, kā viena ticība ar Krievijas tautām un mani pienākumi attiecībā pret v.i.a. aizgādību un augstāko varu prasa. Beidzot šo manu zvērestu, skūpstu mana Pestītāja vārdus un krustu. Āmen.“
Šim paraugam arī nākotnē jākalpo Kartlijas un Kahetijas cariem, zvērot pie to valdīšanas uzsākšanas un saņemot apstiprināšanas diplomu ar investitūras zīmēm, ko dāvā Krievijas imperatora galms.
To apstiprinot zemāk parakstījušies pilnvarotie savu tiesību spēkā parakstījuši šos artikulus un pievienojuši tiem savus zīmogus Jegorjevas cietoksnī, 1783. gada jūlija mēneša 24ajā dienā.
Pāvils Potjomkins
Kņazs Ivans Bagrationi
Kņazs Garsevans Čavčavadze
Komentāri
Lielākajā daļā teksta daudzi valstu un pilsētu nosaukumi rakstīti ar mazo sākuma burtu, atkarībā no vārdu locījuma, piemēram, minēti ordeņi "Голстинского Св.Анны" un "голстинского Св.Анны", - vienā titulā ar lielo, otrā ar mazo burtu, vai "царств Карталинского и Кахетинского" un "владений карталинских и кахетинских" utt., taču tulkojot visi īpašvārdi rakstīti ar lielo burtu.
V.i.a. - viņas imperatoriskā augstība; v.a. - viņas/viņa augstība.
Avots
- Под стягом России: Сборник архивных документов". - Москва, Русская книга, 1992
Avots internetā
© Tulkojis Buks A. (2008.)
