Goļicini

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Golicyn Furst Wappen.png

kņazi Goļicini (Голицыны, vc. fürst Golizyn) - sena krievu bruņniecības dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.

Dzimtas aizsācējs ir Lietuvas lielkņaza Ģedimina (lat. Gedeminne, Gedeminnus, ~1275-1341) mazmazdēla kņaza Jurija Patrikejeviča (Юрий Патрикеевич, ?-1440) mazmazdēls, Maskavijas bajārs, vojevoda Mihails Bulgakovs (Михаил Иванович Булгаков-Голица, 1466-1558) ar iesauku "Goļica" (kr. Голица - "dzelzs roka"). XVIII gs. dzimta sadalījusies četrās pamatlīnijās ar sīkākiem atzariem.

Kņazs Aleksandrs Goļicins (Александр Фёдорович Голицын, 1810-1898) 1854. gadā papildināja uzvārdu ar mātes meitas uzvārdu (pēc mātes tēva - князь Александр Александрович Прозоровский, 1733-1809) - nāves dzimtas vīriešu līnija bija izmirusi) un titulu, aizsākot kņazu Goļicinu-Prozorovsku (Голицыны-Прозоровские, vc. Prosorowsky-Golizyn) dzimtu. Pēc Kurzemes hercogistes aneksijas 1795. gadā Goļicini ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1894. gadā matrikulā tika ierakstīti arī Goļicini-Prozorovski.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vojevoda Livonijas karā bajārs Ivans Goļicins (Иван Юрьевич Голицын; ?-1583); Smoļenskas vojevoda Livonijas karā bajārs un kņazs Vasilijs Goļicins, (Василий Юрьевич Голицын, ?-1584); bajāru septarhijas loceklis juku laikā kņazs Andrejs Goļicins (Андрей Васильевич Голицын, ?-1611); Rīgas gubernators (1713-1718) Krievijas sūtnis Sv. Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) kņazs Pjotrs Goļicins (Пётр Алексеевич Голицын, 1660-1722); Baltijas ģenerālgubernators (1801-1803), infantērijas ģenerālis kņazs Sergejs Goļicins (Сергей Фёдорович Голицын; 1749-1810).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas īpašumā bijusi Zosnas (Sossenhof) u.c. muižas.