Grivna

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
XIV gs. pirmās puses Novgorodas tipa grivna, 197,238 g sudraba.

Grivna (kr. Гривна) - metāla vai metālu sakausējuma stienītis (dažkārt arī rotaslieta: kakla stīpa vai rokassprādze), kas kalpoja kā maksāšanas līdzeklis un svara mēra vienība senajā Krievijā IX-XIV gs.; sudraba monēta XVIII gs.

Kunu grivna (kr. кунная гривна, aptuveni 50 g) - no mazākas vērtības protomonētām sastāvoša maksāšanas vienība, saišķis:

  • XI gs. "vecā" kunu grivna = 20 nogatas = 25 kunas = 50 griezumi (kr. резани);
  • XII gs. "vecā" kunu grivna = 20 nogatas = 50 kunas (kuna samazinājās 2 reizes) = 20 griezumi (kr. резани).

Sudraba grivna (aptuveni 204 g).

Zelta grivna - 1/2 no sudraba grivnas svara (ne smagāka par 20 zolotņikiem, līdzvērtīga 50 kunas grivnām).

Pētera I laikā viena grivna bija 16 lotu sudraba, zelta grivna - 56 červonci. Laikā no 1699. līdz 1720. gadam kala 10 kapeiku sudraba monētas (sudrabs aptuveni 1/62), kuras dēvēja par grivnām. No 1726. gada šīs monētas dēvēja par griveņņikiem (kr. гривенники).

Grivnu veidi

  • Monētu grivna - dārgmetāla stienītis vienā gabalā kā monētas ekvivalents.
  • Kijevas grivna - sešstūra plāksne, aptuveni 150 g.
  • Novgorodas grivna - sudraba stienītis, aptuveni 200 g.
  • Čerņigovas grivna - pēc formas atbilda Kijevas grivnai, bet pēc svara - Novgorodas grivnai.
  • Tatāru jeb lietuviešu grivna - laivveida izliets dārgmetāla stienītis, lietots Volgas baseinā līdz XIV gs.

Resursi internetā par šo tēmu