Gvarde

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Gvarde (lno it. guardia - angl. guard, fr. garde, kr. гвардия) - karavadoņa miesassargi, priviliģēta bruņota vienība vai karaspēka izlases daļa. Nosaukums radās XII gs. Itālijā un tā dēvēja īpaši atlasītu karavīru vienību, kas sargāja monarha karogu. Vēlāk par gvardi sāka dēvēt zemes kunga miesassardzi. Jaunajos laikos valstīs, kurās monarhs bija arī bruņoto spēku virspavēlnieks un pats atradās kaujas laukā, tā apsardzei un dalībai kaujā tika veidotas īpašas dažādu ieroču šķiru karaspēka vienības, gvardes pulki un pat divizijas, bet par "nacionālo gvardi" demokrātijas zemēs par "nacionālo gvardi" sāka dēvēt pilsoņu zemessardzi.

Francijā gvardes daļas parādījās XV gs. Pēc Lielās revolūcijas izveidoja t.s. "nacionālo" gvardi, vēlāk konsulu gvardi, bet no 1805. gada imperatora gvardi (1814. gadā tās skaitliskais sastāvs sasniedza 100 000 vīru). Pēc monarhijas atjaunošanas gvardes lielums tika samazināts, 1830. gadā tā tika likvidēta, bet 1854.-1870. gados uz laiku atjaunota. Lielbritānijā, Prūsijā un Zviedrijā gvardi kā monarhu apsargājošu elites vienību izveidoja XVII gs., Osmaņu impērijā un Japānā - XIX gs. Krievijas impērijā gvardi izveidoja pēc Pētera I rīkojuma XVIII gs. gvardi komplektēja no muižniecības, bet XIX gs. arī no citu kārtu pārstāvjiem. Gvardes daļās bija pārstāvētas visas karaspēka šķiras. 1918. gadā gvardi likvidēja. II Pasaules kara laikā PSRS gvardes nosaukumu piešķīra tām Sarkanās armijas daļām, kuras īpaši veiksmīgi izcēlās kaujās.

Skat. arī:

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123.-124. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu