Helfreihi

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltijas atzara ģerbonis

fon Helfreihi (vc. von Helffreich, kr. фон Гельфрейх) - vācu izcelsmes (Owen an der Lauter im Baden-Württemberg,) vācbaltiešu bruņniecības dzimta t.s. Pārdaugavas hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Novgorodas guberņā. 1569. gadā par Georga Helfreiha (Georg Helfrich) varonību karā pret turkiem dzimta no Sv. Romas imperatora Maksimiliana II saņēma dižciltību. Baltijas līnijas aizsācējs ir tā dēls Melfiiors fon Helfreihs (Melchior von Helffreich, ?-1635), kurš stājās Polijas karaļa dienestā un piedalījās Livonijas karā. Melhiora pēcnācēji 1680. gadā tika apstiprināti Zviedrijas karalistes dižciltībā. 1738. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas baroniem. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Napoleona karu varonis, Krievijas impērijas ģenerālleitnants Gotards fon Helfreihs (Gotthard August von Helffreich, kr. Богдан Борисович фон Гельфрейх 1-й, 1776-1843); kavalērijas ģenerālis Karls Georgs fon Helfreihs (Karl Georg on Helffreich, kr. Егор Иванович фон Гельфрейх, 1788-1865); leibgvardes ģenerālleitnants Aleksandrs fon Helfreihs (Alexander Georg von Helffreich, kr. Александр Богданович фон Гельфрейх, 1826-1908); ģenerālleitnants, pilsoņu kara dalībnieks Pauls fon Helfreihs (Paul von Helffreich, kr. Павел Оскарович фон Гельфрейх, 1862-1921); arhitekts Vladimirs Helfreihs (Владимир Георгиевич Гельфрейх, 1885-1967).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Roplaiņu muiža (Helfreichshof), bet pārējie īpašumi Vidzemes igauņu daļā (Affel, Errinal, Arroküll, Attel, Arro, Kedwa, Kersel, Koik, Kirrisaar, Loal, Lusik, Meyris, Machters, Orrenhof, Piometz, Purgel, Rawaküll, Röa, Rocht, Viol, Kersel).

Resursi internetā par šo tēmu