Holopi

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Holopi (kr. холопы) - nebrīvie iedzīvotāju senkrievu zemēs un Krievijas caristē IX-XVIII gs., kalpu kategorija, tiesību ziņā pielīdzināmi vergiem. Par holopiem tika padarīti karagūstekņi, parādkalpi, kā arī tie kalpi, kas apprecējās ar holopu. Līdz XV gs. holopi veidoja saimes ļaužu lielāko daļu, galvenokārt bija nodarbināti senjoru saimniecībās militārā un administratīvā dienestā. XVI gs. beigās lielāko tiesu bija dienesta ļaudis. XVII gs. sāka iegūt lietošanā zemi un maksāt nodevas, bet 1722. gadā tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.

Komentāri

1797. gadā Krievijas impērijā bija 463 000 apanāžas zemnieku, 1812. gadā - 570 000, 1857. gadā - 837 900 vīriešu dzimuma apanāžas zemnieku. To atbrīvošana no dzimtbūšanas sākās ar 1858. un 1859. gadu rīkojumiem, bet 1863. gada 26. jūnijā uz apanāžas zemniekiem attiecināja 1861. gada Zemnieku reformas noteikumus, par izpirkuma maksu saņemot privātīpašumā daļu apanāžas zemju.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 27.-28. lpp.

  • Ключевский В. О., Подушная подать и отмена холопства в России. / Соч., т. 7, - Москва, 1959
  • Яковлев А., Холопство и холопы в Московском государстве XVII в., т. 1, - Москва-Ленинград, 1943
  • Панеях В. М., Кабальное холопство на Руси aXVI в., Ленинград, 1967
  • Панеях В. М., Холопство в XVI - начале XVII в., Ленинград, 1975
  • Колычева Е. И., Холопство и крепостничество (конец XV-XVI в.) - Москва, 1971
  • Зимин А. А., Холопы на Руси. - Москва, 1973.

Resursi internetā par šo tēmu