Investitūra

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Investitūra (lat. investitura, no investire - "ietērpt") - atkarībā no konteksta:

  • 1. Zemes valdījuma tiesību nodošanas svinīgs akts, ar ko lēņa kungs vasaļu tiesas priekšā (mantāgā) nodeva lēni topošajam vasalim, kurš savukārt deva uzticības zvērestu un kļuva par lēņa vīru.
  • 2. Svinīga iecelšana Baznīcas amatā, pasniedzot amata insignijas‎.

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 333. lpp.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 265. lpp.