Jelgavas kājnieku pulks

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jelgavas pulks nozime.png

3. Jelgavas kājnieku pulks - Latvijas armijas vienība Kurzemes divīzijas sastāvā, saformēta 16.08.1919. no 3. atsevišķā bataljona, Bauskas bataljona un Augškurzemes partizānu pulka, vienībām atrodoties dažādos frontes iecirkņos. Komandieri:

  • kapteinis (no 1925. pulkvedis) J.Dombrovskis (07.08.1919.–15.06.1933.)
  • pulkvedis H.Rozenšteins (15.06.1933.-11.09.1934.)
  • pulkvedis J.Dombrovskis (11.09.1934.-01.12.1934.)
  • pulkvedis A.Apsītis-Apse (01.12.1934.–07.1940.)

Sastāvā:

  • 1. bataljons (bij. 3. atsevišķais)
  • 2. bataljons (nij. Bauskas)
  • 3. bataljons (bij. partizānu pulks)

kā arī ložmetējnieku rota, sakaru rota u.c. apakšvienības.

1919. gada augusta beigās pulks ieņēma pozīcijas Daugavas kreisajā krastā no Līvāniem uz dienvidiem (t.s. Kurzemes kauju rajons), bet 26.08. izcīnīja pirmo kauju, neveiksmīgi mēģinot ieņemt Līvānus. Turpmākā kauju darbība bija veiksmīgāka, pulkam ieņemot Tadenavu un Dunavas muižu (27.08.), Lazdānus, Girinskus un Zorinsku (29.08.), Bebereni u.c. apkaimes sādžas (29.08.). 3. oktbrī pulkam izdevās forsēt Daugavu un ieņemt Līvānus, sagūstot pretinieka bruņoto vilcienu. Bermontiādes laikā Latgales frontē palika vien 3. bataljons. Savukārt 1. bataljons tika nosūtīts uz Jēkabpili, kur sargāja Ēķengrāves muižas iecirkni. 17. oktobrī pulka vienības piedalījās kaujā pie Biržu muižas, izvietooties pozīcijās līnijā Jaunjelgava-Ēķengrāve, piedalījās Jaunjelgavas kaujās (19.10.-14.11.). Atbrīvoja Bausku (16.11.), ieņēma Meitens dzelzceļa staciju (23.11.). Pēc karadarbības izbeigšanās pulks pārdislocēts uz Jelgavu, bet jau decembra beigās devās uz Latgales fronti. 1920. gada janvārī piesaistījās Latgales ieņemšanā, sākot karadarbību pie Gludāniem, kur forsēja Daugavu, kur 1. un 3. bataljoni nonāca līdz Dubnas muižai, bet 2. pabatljons ieņēma Līksnas dzelzceļa staciju un sagūstīja lielinieku bruņoto vilcienu (ar kuru 8. rota ieradās Polijas armijas ieņemtajā Daugavpilī). Pulks izvietojās Daugavpilī, kur pildīja garnizona dienestu, bet pēc atpūtas tika izvietots frontē Dubnas upes labajā krastā. 16. janvārī ieņēma apvidu starp Rušonu un Zalvu ezeriem, turpināja virzīties uz priekšu, līdz 28.01. ieņēma Vecslabodu. 2. februārī pulks sasniedza Zilupi pie Torčilovas un tuvākajās dienās nostiprinājās visā upes krastā. Turpmāk pulks atradās pozīcijās (2. bataljons Daugavpilī pildīja garnizona dienestu), tā daļām pamazām aizvietojot mājup ejošās poļu vienības. Sākot ar 7.07. visu pulku sāka pārvietot uz Daugavpili, bet jūlija beigās pārdislocēja uz Rīgu, armijas virspavēlnieka rezervē. 1920. gada 9. novembrī pulks tika izvietots Jelgavā garnizona dienestam.

Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar 6. Rīgas kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 195. strēlnieku pulks.

Literatūra par šo tēmu

  • Kārlis Labsvīrs. 3. Jelgavas kājnieku pulks: 1919-1929. - 3. Jelgavas kājnieku pulks: Rīga, 1929. - 267 lpp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 273.-274. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
  • Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
  • Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
  • Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
  • Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
  • Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.

Resursi internetā par šo tēmu