Kārtu pārstāvniecības monarhija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kārtu pārstāvniecības monarhija, kārtu pārstāvniecība (an. Estates General, fr. les états généraux du royaume ou États-Généraux, vc. Generalstände, kr. cословно-представительная монархия, сословное представительство) - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā valstu vēlajos viduslaikos, pārejas periodā no senjorālās monarhijas un absolūto monarhiju, kad valsts pārvaldē ar padomdevēja (monarham) tiesībām vai likumdevēja funkcijām darbojās visu sabiedrības brīvo sociālo kārtu pārstāvju delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības, plašākos jautājumos aizstājot monarhu padomes (kurās monarhs padomniekus uzaicināja pats). Paralēli pastāvēja provinču kārtu pārstāvju sapulces: Francijas karalistē - provinču štati, Žečpospoļitā - seimiki, vācu zemēs - landtāgi, kurās lēma vietējās provinces jautājumus. Kārtu pārstāvniecības sistēma dažādās Centrālās un Austrumeiropas zemēs veidojās un funkcionēja stipri atšķirīgi. Tāpēc lietot trafareto salīdzināšanas paņēmienu, Eiropas mērogā uzskaitot tikai augstākos valsts pārstāvniecības institūtus (Parlaments, Ģenerālštati, Seims, Bajāru dome, Zemes sapulce, Reihstāgs) nozīmē to stipri vienkāršot. XVIII gs., izveidojoties absolūtismam, kārtu pārstāvniecība izzuda pati no sevis.

Skat. arī kārtu pašvaldība

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 34. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu