Kaperēšana

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kaperēšana (no hol. kapen - laupīt uz jūras) jeb privatierisms - valsts varas licencētas tiesības uz daļu laupījuma jaunajos un jaunākajos laikos Eiropā, kad kara stāvoklī esoša valsts izsniedza privātpersonām kuģu īpašniekiem licences (fr. lettre de marque, an. letter of marque) ar tiesībām izsekot, uzbrukt un sagūstīt naidīgo valstu tirdzniecības kuģus (vai neitrālo valstu kuģus, kas pārkāpj noteikto blokādi, piegādājot naidīgajai valstij preces). 1856. gada Parīzes konferencē Eiropas valstis vienojās kaperēšanu aizliegt un kriminalizēt.

Laikā no 1708. līdz 1918. gadam Lielbritānijas flotē kapera kapteinis saņēma 3/8 ieguvuma (gadījumā, ja tas bija flagmaņkuģis, tad admirālis saņēma 1/8, bet kapteinis - 2/8); augstākie virsnieki, t. sk. jūras kājnieku kapteiņi, kā arī kuģa meistars un ārsts - 1/8 uz visiem); virsnieki, intendants, stūrmanis, bocmanis, meistara palīgs, komendori, ārsta palīgi, kapelāns - 1/8 uz visiem; apakšvirsnieki jeb seržanti, kā arī gardemarīni, rakstveži, buru meistars, galdnieks, kaprāļi, stūresvīri, jūras kājnieki - 1/8 uz visiem; taurētāji, stjuarti, pavāra palīgi, komendoru palīgi, matroži un jungas - 2/8 uz visiem. Piemēram, ja HMS "Victory" sagrābtu naidīgas valsts tirdzniecības kuģi, kura krava tiktu novērtēta 100 000 mārciņu vērtībā, tad pie ekipāžas kopskaita 819 cilvēki, kapteinis saņemtu 37 500 mārciņu, augstākie virsnieki un ārsts (kopā 12 cilvēku) katrs saņemtu 1000 mārciņu, apakšleitnanti un vidējā ranga virsnieki (29 cilvēki) saņemtu katrs 116 mārciņas, apakšvirsnieki, gardemarīni un klerki (70+42 cilvēki) - katrs 116 mārciņas, matroži (665 cilvēķi) katrs saņemtu 37,5 mārciņas no laupījuma. No kopējās summas, kravu novērtējot, bija jānomaksā nodokli. Savukārt Francijā Luija IV laikā 3/5 laupījuma tika nodotas valsts (kartaļa) kasē, 1/5 - flotes admirālim, bet atlikusī 1/5 sadalīta starp virsniekiem un ekipāžu.

Skat. arī: pirātisms

Resursi internetā par šo tēmu