Keplers Johanness

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Johanness Keplers (1610.)

Johanness Keplers (vāc. Johannes Kepler, lat. Ioannes Keplerus; 27.12.1571.-15.11.1630.) - astronoms, astrologs un matemātiķis. Saukts gan par pirmo zinātnisko astrofiziķi, gan pēdējo nopietno astrologu. Pasaules skatījumā: pitagoriešu mistiķis. Veicis fundamentālus atklājumus optikā. 1604. gadā novēroja supernovu mūsu galaktikā, pierādīdams, ka kosmoss nav nemainīgs. Pierādīja, ka planētas kustas pa elipsveida orbītām, un ka okeānu paisumu un bēgumu izraisa Mēness gravitācija, tam riņķojot ap Zemi. 1589. gadā absolvējis skolu cisterciešu Maulbronnas klosterī (vāc. Kloster Maulbronn). 1591. gadā uzsāka mācības Tībingenes (vāc. Tübingen) universitātē: klasisko „septiņu mākslu“ (lat. septem artes liberals) - gramatika, retorika, loģika, aritmētika, ģeometrija, mūzika, astronomija, - kurss, bet pēc tam padziļināti studēja teoloģiju. 1594. gadā sācis strādāt Grācā (vāc. Graz) par matemātikas pasniedzēju (Grācā Keplers pavadīja 6 gadus, sarakstīja Mysterium Cosmographicum). 1600. gadā pēc Tiho Brahes uzaicinājuma pārcēlās uz dzīvi Prāgā (pavadīja tur 10 gadus). Pēc Brahes nāves Keplers pārņēma tā galma astrologa un matemātiķa pienākumus. 1628. gadā viņš kļuva par Meklenburgas hercoga Albrehta fon Valenšteina (vāc. Albrecht Wenzel Eusebius von Waldstein (Wallenstein) 1583.-1634.) galma astrologu.

Bibliogrāfija:

  • Mysterium cosmographicum (Pasaules noslēpums, 1596)
  • Astronomiae Pars Optica (Optika astronomijā, 1604)
  • De Stella nova in pede Serpentarii (Par jaunu zvaigzni čūskneša zvaigznājā, 1604)
  • Astronomia nova (Jaunā astronomija, 1609)
  • Tertius Interveniens (Trīspusējā intervence, 1610)
  • Dissertatio cum Nuncio Sidereo (Saruna ar zvaigžņu sūtni, 1610)
  • Dioptrice (Dioptrija, 1611)
  • De nive sexangula (Par sešstūru sniegpārslām,1611)
  • De vero Anno, quo aeternus Dei Filius humanam naturam in Utero benedictae Virginis Mariae assumpsit (1613)
  • Eclogae Chronicae (1615)
  • Nova stereometria doliorum vinariorum (Vīna mucu jaunā stereometrija, 1615)
  • Epitome astronomiae Copernicanae (Kopernika astronomija trijos sējumos, 1618-1621)
  • Harmonice Mundi (Pasaules harmonija, 1619)
  • Mysterium cosmographicum (Pasaules noslēpums, otrais izdevums, 1621)
  • Tabulae Rudolphinae (Rudolfa tabulas, 1627)
  • Somnium (Sapnis, 1634)

Literatūra

  • Коперник, Галилей, Кеплер, Лаплас, Эйлер, Кетле. Биографические повествования (библиотека Ф.Павленкова). Челябинск, «Урал», 1997
  • Белый Ю. А. Иоганн Кеплер. М., Наука, 1971
  • Лишевский В. П. Рассказы об учёных. М.: Наука, 1986
  • Еремеева А. И., Цицин В. А. История астрономии (основные этапы развития астрономической картины мира). Изд. МГУ, 1989

Resursi internetā par šo tēmu